Atbilde Nilam Ušakovam par Latvijas okupāciju un kolonizāciju
Šā gada 19. septembrī «Saskaņas centra» (SC) vadītājs Nils Ušakovs vērsās pie Nacionālās apvienības ar vairākiem jautājumiem, kas skar PSRS okupācijas un kolonizācijas radīto seku risināšanu. Jāatzīst, neesam pārsteigti, ka SC aktualizē šo tēmu.
Ikvienam ir skaidrs, ka līdzšinējās okupācijas fakta neatzīšanas pamatā ir nevis jautājums par PSRS iebrukuma tehniskajām detaļām, bet par PSRS okupācijas laika iebraucēju starptautiski tiesisko statusu, kas izriet no šīs iedzīvotāju grupas izcelsmes Latvijā. Saskaņā ar 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvenciju, PSRS okupācijas laika iebraucēju izcelsme Latvijā ir nelikumīga.
No tiesiskā viedokļa to nevar grozīt vai atcelt ne mūsu subjektīvā attieksme, ne pat Latvijas pieņemti likumi. Ženēvas konvencija stāv pāri nacionālajai likumdošanai. Okupācijas muzeja biedrības Vēstures un zinātnes komisijas eksperti (prof. P. Lazda, prof. Ž. Ozoliņa, prof. R. Pētersons, Dr. H. Strods, Dr. A. Lerhis, Dr. V. Šķerbinskis, Dr. K. Kangeris, I. Gehe, E. Šnore) vienbalsīgi pauduši viedokli, ka Latvijai ir jāatsaucas uz 1949.g. 12. augusta Ženēvas konvenciju, saskaņā ar kuru PSRS nelikumīgi pārvietoja uz okupēto Latviju savus pilsoņus.
Vēlreiz uzsveru – PSRS laika iebraucēju statuss Latvijā nav atkarīgs no manas, Jūsu vai ikviena cita attieksmes un gribas. Šo statusu nosaka starptautiskās tiesības. To ne tikai nevar ignorēt, bet tas jāņem vērā, pamatojot, kāpēc Latvijai ir tiesības un pienākums veikt īpašu politiku, tai skaitā pilsonības jomā.
Protams, šim jautājumam ir arī otra – sadzīviskā puse. Pilnībā apliecinu, ka iedzīvotāju grupu savstarpēja apvainošana nav nedz atbalstāma, nedz pieļaujama. To nedara arī Nacionālās apvienības biedri, vēl jo vairāk tāpēc, ka partijas rindās un kandidātu sarakstos ir dažādu tautību cilvēki, arī cienījami un inteliģenti krievi. Taču nevar noliegt, ka daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām jūtas sveši mūsu valstij, pauž nepatiku pret Latvijas simboliem, vēsturi un valodu, kā arī vairāk jūtas piederīgi mūsdienu Krievijas vai pat sabrukušās PSRS telpai.
Nenoliedzami šādu cilvēku politiskā prioritāte numur viens ir SC. Par to varēja pārliecināties katrs, kurš vēlēšanu naktī sastapās ar SC uzvaras svinētājiem. Nenoliedzot, ka SC vēlētāju vidū varētu būt arī vāji informēti vai pārpratuma pēc balsojuši iedzīvotāji, uzskatām, ka daudzu šo balsotāju motivācija bija vēlme atgriezties laikos, kad Latvijas vārds bija tikai tukša forma bez satura svešas varas rokās.
Ušakova kungam vēlētos ieteikt ne tik daudz pievērsties Nacionālās apvienības biedru izteikumu interpretēšanai, bet pavaicāt sev, vai saskaņiešu darbi, apgānot ebreju kapus, lai vainu noveltu uz latviešiem, nav lielākas uzmanības un sašutuma vērts atgadījums. Vai noziedzīgā padomju režīma propagandēšana 9. maijā nav īstais sabiedrības šķelšanas piemērs, nevis tas, ko pārmetat citiem?
Dzirdēts, ka nesen Jūs esot atzinis Latvijas okupāciju. Būtu laiks atzīt arī to, ka okupācijai ir sekas, kuras uz savas ādas spiesti izjust Latvijas pilsoņi. Tas, ka Latvijas parlamentā tik kuplā skaitā ir pārstāvēti divvalodību atbalstoši spēki, arī ir okupācijas sekas. Protams, arī līdzšinējās integrācijas politikas izpildījums.
Nacionālā apvienība ir gatava strādāt valdībā, lai savu iespēju robežās mainītu līdzšinējās nacionālās politikas tradīcijas, mazinātu okupācijas sekas un sāktu ceļu uz latviskas Latvijas veidošanu. Ikviens Latvijas iedzīvotājs neatkarīgi no etniskās izcelsmes ir aicināts vienoties un atbalstīt šo mērķi.
