Arodbiedrības ceļ trauksmi saistībā ar jauno pedagogu atalgojuma modeli

Jaunais pedagogu atalgojuma modelis nav vienreizējs algas pielikums, bet ilgtermiņa risinājums, tā, prezentējot jauno pedagogu atalgojuma modeli, sacīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Lai arī tiek solīts, ka sagatavotais atalgojuma modelis paredz ievērojamu pieaugumu minimālajam pedagogu atalgojumam, arodbiedrības ir satrauktas – dažiem pedagogiem algas pat samazināsies, citiem situācija būtiski nemainīsies.

„Jaunais” pedagogu darba samaksas modelis – kaps kultūrizglītības jomai Latvijā, – tā trešdien nosūtītā vēstulē premjeram un izglītības un zinātnes ministram norāda Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija.

“Sabiedrībai tika stāstīts, ka pašreizējā skolotāju minimālā darba alga no 420 eiro palielināsies līdz 680 eiro, ka valsts mērķdotācija tiks arī atbalsta un motivācijas jeb direktora fondiem, kuru līdzekļus skolu direktori varēs tērēt gan apgalvojot skolotājus par labu darbu, gan arī piemaksājot par lielāku darba slodzi. Par to prieks,” uzsver arodbiedrība, kas gan kategoriski iebilst pret izglītības un zinātnes ministra pausto, ka, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, Kultūras ministrijai (KM) pašai jāmeklē finansējums mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes pedagogu darba samaksas segšanai.

“Ja jau Šadurska kungs visu laiku runāja par uzlabotu veco modeli, tad jāatgādina, ka vecajā modelī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) saņēma finansējumu visai izglītības sistēmai Latvijā un tālāk sadalīja pa jomām – gan Kultūras ministrijai, gan arī citām, kuru pakļautībā bija izglītības iestādes. Tagad paustais, lai KM pati meklē naudu savām skolām, uzskatāms par nodevību attiecībā pret KM, jo līdz šim brīdim arī KM nebija informēta par šāda modeļa ieviešanu,” uzskata arodbiedrība, kas nav vienīgā, kas pamanījusi, ka interešu pedagogi palikuši “ārpus modeļa”. To uzsver arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kas ir sašutusi par secināto, jo iepriekš solīts, ka neviens netiks aizmirsts.

LKDAF viennozīmīgi uzskata, ka, izstrādājot vai iniciējot kādu no izglītības politikas aktivitātēm, IZM ir jādiskutē ar tām ministrijām, kuras nodrošina izglītības procesu savās nozarēs. KM ir otrā aiz IZM, kuras padotībā un pārraudzībā ir liels izglītības iestāžu tīkls, kas nodrošina kultūrizglītības pakalpojumu visos izglītības līmeņos. Kultūrizglītību veido 147 pašvaldību un privātās profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kuras īsteno mākslas, mūzikas un dejas programmas, kā arī 14 valsts un 2 pašvaldību profesionālās vidējās izglītības iestādes, kuras īsteno mākslas, dizaina un mūzikas izglītības programmas, un 3 augstskolas (Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) un Kultūras koledža kā LKA struktūrvienība.

LKDAF uzsver, ka viņu rīcībā ir informācija, ka šo piektdien, 29.aprīlī, paredzēta IZM veidotās darba grupas sanāksme, kurā vēlreiz tiks runāts par jaunā modeļa ieviešanas detaļām, tomēr KM pārstāvjiem vēl vakar oficiāla uzaicinājuma piedalīties nebija, tas liecina par apzinātu KM izslēgšanu no informācijas aprites.

Arodbiedrība atgādina, ka M.Kučinska valdība izglītību ir pasludinājusi par vienu no prioritārajām jomām, bet notiekošais liecina par kultūrizglītības jomas apzinātu iznīdēšanu vai piespiedu nodošanu pašvaldību pārziņā. “Mums nav pārliecības, vai visas pašvaldības spēs nodrošināt apmēram 3800 kultūrizglītības pedagogus ar darbu un tam atbilstošu samaksu,” satraucas arodbiedrība.

LKDAF vēlreiz norāda, ka valdības rīcības plānā rakstītais ir krasā pretrunā ar to rīcību, kādu pašlaik īsteno Izglītības un zinātnes ministrs, proti, kultūrizglītības skolu tīkls, vadoties pēc Šadurska kunga modeļa, noteikti nespēs nodrošināt iespēju tiem skolēniem, kuri vēlēsies mācīties mākslu, mūziku vai deju. IZM vēlas iznīcināt kultūrizglītības sistēmu, atņemot tai finansējumu. Tie, kas šodien mācās mākslas un mūzikas skolās, pēc pāris gadiem nodrošinātu Latvijas simtgades pasākumu norisi, bet vai bez attiecīga finansējuma tas varēs notikt?

LKDAF aicina Ministru prezidentu Māri Kučinski nepieļaut pēkšņu un nesagatavotu kultūrizglītības jomas finansējuma modeļa maiņu 4 mēnešus pirms jaunā mācību gada sākuma.

Foto:indy0333/https://pixabay.com/en/users/indy0333-239870//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/