Aritmētiska pieeja, veidojot valsts budžetu, ir absolūti nepieņemama
Gribētu nokomentēt kolīzijas saistībā ar valdības veidošanu, jo faktiski es biju viens no sarunu dalībniekiem, pārstāvot ZZS, kurš stādīja jautājumu, ka ir jārunā par darāmajiem darbiem un par pieejamajiem resursiem, lai varētu izdarīt tos darbus.
Lai nav tā kā līdz šim, ka valdības deklarācijā, valdības rīcības plānā tiek ierakstīts, kas tiks darīts, bet faktiski resursu tiem solījumiem valdības deklarācijā nav. Līdz ar to tas arī netiek izdarīts, un tā ir tāda mānīšanās.
Šajā sakarā es lūdzu, un attiecīgi to lūdz arī ZZS, ka mums nepieciešami analītiski dati un paskaidrojumi saistībā ar 2015., 2016. un 2017. gada iespējamo valsts budžeta projektu. Tas ir tā saucamais vidējā termiņa budžets.
Ko tad mēs lūdzām, kas izsauc ārkārtīgi negatīvu reakciju, ko šajā gadījumā reprezentē no Vienotības esošais pašreizējais finanšu ministrs Vilka kungs? Pirmais, ko es palūdzu: es gribu redzēt izvērstu salīdzinājumu valsts budžeta izdevumu sadaļās. Izvērstu, salīdzinot 2014. gadu ar 2010. gadu. 2010. gads ir zemākais punkts, pilnais finanšu gads, kurā bija iekšā viss, nogrieztas algas, tēriņi, viss, viss, viss. Mani interesē, kā ir mainījušies izdevumi pa nozarēm, arī pa izdevumu kodiem, pa iestādēm, pa ministrijām šajā laika periodā. Kur vairāk, kur mazāk? Un tad prasīt paskaidrojumus, kāpēc tā un kāpēc ne savādāk? Šis mans lūgums izsauca ārkārtīgi negatīvu Vilka kunga reakciju.
Un izrādījās, ka viņu rīcībā tādu datu nav, viņi ar šāda veida analīzi nenodarbojas, bet pieiet no sasniegtā. Tātad, ja ir runa par 2015. gadu, tad tiek ņemts 2014. gada gaidāmais fakts, un tad pie tā kaut kas tiek likts klāt, neskatoties visu iepriekšējo dinamiku.
Šāda veida pieeja ir pilnīgi nepareiza valsts budžeta sastādīšanā, arī pašvaldības budžeta sastādīšanā, jo tajā dinamikā var būt diezgan daudz tādi specifiski tēriņi, kas nākamajā gadā nav vajadzīgi. Piemēram, katru gadu nepērk mašīnas. Pieņemsim, mēs policijai vienā gadā nopērkam mašīnas, tad četrus, piecus gadus tās strādā, nolietojas un tā. Iepirkumus, piemēram, veido arī mēbelēm, veido tādus apjomīgus, jo, piemēram, pērkot vienu mēbeli, ir viena cena, bet, pērkot 1000 mēbeles, ir pilnīgi cita cena. Tas izsauca ārkārtīgi negatīvu reakciju.
Bet vienlaicīgi es kategoriski pastāvēju, ka bez tā nav iespējams runāt ne par valdības deklarāciju, ne arī par valsts budžetu 2015., 2016. un 2017. gadam. Vienlaicīgi tas arī parādītu, kur tad tā nauda ir saplānota arī 2015. gadam, pieņemot 2014. gada budžetu. Jo, pieņemot 2014. gada budžetu un 2015. gada budžetu kā perspektīvo, jau uzreiz tika nodefinēts, ka 2015. gadā visas rezerves jau ir iztērētas, kādas varētu būt valsts budžetā. Tas īpaši svarīgi ir tāpēc, ka Straujumas kundze šajās valdības veidošanas konsultācijās, sarunās pieminēja, ka nākamā gada budžetā visām ministrijām jāparedz 1% samazinājums, visiem vienāds, lineārs, pret ko es arī uzreiz iebildu, ka tāda vienāda samazināšana nav ne loģiska, ne saprātīga, ne pamatota. Tāda aritmētiska pieeja, veidojot valsts budžetu, veidojot valsts tautsaimniecības politiku, ir absolūti nepieņemama.
Nākamais, par ko es runāju un uzstādīju jautājumu, uz kuru mēs neesam līdz šim brīdim arī saņēmuši atbildi, ir šāds: dokuments “Latvijas vispārējās valdības budžeta plāns 2015. gadam” Rīga, 2014. gads. Šis dokuments sastāv no 12 lapām. Un pēc šī ZZS, t.sk. man, ir jāspriež un jāsaka „Jā” vārds valsts budžeta projektam, jūs saprotat? Absolūts marasms. Te ir tikai vispārējās tautsaimniecības proporcijas, te ir ļoti tālu no budžeta. Jo – kā tu vari spriest par vispārējām tautsaimniecības budžeta proporcijām, taktiku un stratēģiju, ja tev blakus nav izdevumu tāmes? Viņas jau ir jāliek kopā. Jāskatās, te ir tā, bet te ir tā. Un tad ir jāskatās – kaut ko mazināt, kaut ko palielināt, kaut kam vairāk, kaut kam mazāk. Tas ir tāds radošs darbs, tas atkal nevar būt aritmētisks darbs, tā nevar būt aritmētika 1., 2. klases skolēna līmenī.
