Aptauja: Mājokļu tirgus prognozēs pastiprinās reģionu kontrasti

Prognozējot izmaiņas mājokļu tirgus cenās tuvāko divu trīs gadu laikā, lielākā daļa jeb 66 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cenas mājokļiem, visticamāk, paaugstināsies, – tā noskaidrots šī gada aprīlī veiktajā DNB bankas aptaujā.

Katrs desmitais respondents paredz mājokļu cenu samazināšanos, bet 18 % aptaujāto ir pārliecināti, ka cenas paliks esošajā līmenī.

Vislielākais cenu kāpuma prognozētāju īpatsvars ir Rīgā (70%), bet viszemākais — Latgalē (58%). Cenu kritums visbiežāk tiek prognozēts Latgalē (16 %). Vismazāk cenu samazināšanās scenārijam tic Kurzemē (5 %), taču šajā reģionā ir visizplatītākā pārliecība par mājokļu cenu saglabāšanos pašreizējā līmenī, – tā uzskata katrs ceturtais kurzemnieks.

“Šādām atšķirībām ir pamats, jo Latvijas mājokļu tirgu ietekmē pretēji vērsti faktori — cenas palielinoši un cenas samazinoši, kas turklāt ļoti atšķirīgi izpaužas dažādās pilsētās un reģionos,” skaidro Anita Bērziņa, DNB bankas valdes locekle un viceprezidente. “Spēcīgākais labvēlīgais faktors ir ekonomikas pieaugums. Šogad un nākamgad tas paātrināsies, tāpēc straujāk augs gan algas, gan darbavietu skaits. Taču attīstība koncentrējas atsevišķās pilsētās, kur iedzīvotāju skaits ir stabils vai pat aug. Citur tas samazinās, tātad šeit cenas var sarukt no jau ļoti zema līdz vēl zemākam līmenim,” viņa piebilst.

Prognozējot aktivitāti nekustamā īpašuma tirgū tuvāko divu trīs gadu laikā, katrs trešais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs ir pārliecināts, ka cilvēki vairāk izīrēs nekustamos īpašumus. Tieši pretējās domās ir vien 4 % aptaujāto. Nevienprātība ir jautājumā par mājokļu iegādi un pārdošanu – ja katrs ceturtais respondents uzskata, ka cilvēki tuvāko divu trīs gadu laikā vairāk pirks un pārdos nekustamo īpašumu, tad 24 % aptaujāto prognozē tieši pretējo. Gandrīz katrs piektais aptaujātais ir pārliecināts, ka aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū saglabāsies nemainīga, bet 13 % respondentu norāda, ka cilvēki vairāk nodarbosies ar būvniecību.

“Kā Centrālās statistikas pārvaldes, tā nekustamo īpašuma kompānijas “Ober-Haus” dati liecina, ka īres dzīvokļu segmentā īres cenas mājokļiem nedaudz samazinās arī Rīgā un citās Latvijas lielākajās pilsētās, jo piedāvājums ir kļuvis lielāks. Savukārt pieprasījums pēc vasaras mājām aug, kas varētu ietekmēt to cenas un īres maksu,” turpina A. Bērziņa.

Vērtējot mājokļu īres prognozes reģionālā kontekstā, vairākos uzskatos ir manāma nevienprātība. Par to, ka tuvāko divu līdz trīs gadu laikā cilvēki vairāk pirks un pārdos nekustamos īpašumus, visvairāk ir pārliecināti Kurzemes iedzīvotāji (29 %), bet pretēju viedokli visbiežāk ir norādījuši Zemgalē (30 %). Tieši Zemgalē ir arī vislielākais to respondentu pārsvars (22 %), kuri paredz – cilvēki vairāk paši cels savus mājokļus. Savukārt par to, ka cilvēki vairāk izīrēs mājokļus, visbiežāk ir pārliecināti kurzemnieki (41 %), kam cieši seko arī rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji (secīgi 37 % un 36 % īpatsvars).

Pēc DNB bankas pasūtījuma pētījuma aģentūra “Rait” aptauju īstenoja 2017. gada aprīlī, un tajā piedalījās 504 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 65 gadiem.

Foto:Unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0