78% mājsaimniecību necer uz labāku dzīvi nākamgad
Novērtējot finanšu situāciju savā mājsaimniecībā, šogad, biežāk nekā citus gadus, iedzīvotāji Swedbank Finanšu institūta un SKDS veiktajā aptaujā norādījuši, ka tā kļuvusi sliktāka. Nākamgad uz finanšu situācijas uzlabošanos cer tikai 22% aptaujāto.
Ar sava maciņa biezumu apmierināto skaits šogad ir ievērojami mazāks nekā citus gadus – tikai 20% aptaujāto norādījuši, ka šogad finanšu situācija viņu mājsaimniecībā kļuvusi nedaudz labāka, un tikai 2% uzskata, ka tā uzlabojusies ievērojami. Gandrīz ceturtā daļa norādījuši, ka tā nedaudz pasliktinājusies. Savukārt gandrīz desmitā daļa iedzīvotāju domā, ka finanšu situācija viņu mājsaimniecībā šī gada laikā pasliktinājusies būtiski. Taujāti par faktoriem, kuri šī gada laikā mājsaimniecību finansiālo situāciju ietekmējuši nelabvēlīgi, visbiežāk (38%) iedzīvotāji norādījuši inflāciju. 37% aptaujāto mājsaimniecību finansiālo situāciju negatīvi šogad ietekmējuši neplānoti sadzīviski izdevumi (piemēram, auto remonts, tehniska rakstura ķibeles u.c.). Savukārt trešais biežāk minētais iemesls, kas mājsaimniecības finansiālo stabilitāti ietekmējis negatīvi, 30% iedzīvotāju skatījumā ir elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām, par nemainīgu elektroenerģijas patēriņu maksājot vairāk. Swedbank Finanšu institūta aprēķins liecina, ka, piemēram, ģimenei ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem, kura nav atzīta par trūcīgu, ik mēnesi patērējot 350kWh, izmaksas par elektroenerģiju pieauga aptuveni par 6 eiro mēnesī. Tomēr šogad bijušas arī pozitīvas lietas, piemēram, samazinās apkures un dabasgāzes tarifi. Tai pašā laikā strādājošajiem pieauga arī ieņēmumi, jo palielinājās minimālā alga, samazinājās iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) un daļa iedzīvotāju atrada iespēju piepelnīties.
«Par spīti statistikas datiem, kas liecina par inflācijas neesamību un ienākumu pieaugumu, atsevišķu izdevumu palielinājums iedzīvotāju vērtējumā noēd kopējo darba algu pieaugumu un arī likumdošanā iestrādātos uzlabojumus, piemēram, minimālās darba algas palielināšanu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu un lielākus pabalstus, saglabājot sajūtu, ka kopējā mājsaimniecības finanšu situācija nav mainījusies vai pat kļuvusi sliktāka. Tas skaidrojams ar to, ka iedzīvotāji ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem joprojām ikdienas izdevumu slogu izjūt kā smagu. Taču jāuzsver, ka šis gads nesis salīdzinoši labas pārmaiņas ģimenēm ar bērniem, piemēram, lielākus pabalstus, atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm, kurām līdz šim savu mājokli iegādāties liedzis pirmās iemaksas trūkums, kā arī mazu, bet patīkamu un īpaši daudzbērnu ģimenēm nozīmīgu uzlabojumu – brīvpusdienas skolēniem līdz 4. klasei,» stāstīja Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Diemžēl nākotni Latvijas iedzīvotāji vairāk redz melnās krāsas: tikai 22% no aptaujātajiem uzskata, ka viņu finansiālā situācija nākamgad varētu vairāk vai mazāk uzlaboties, bet 25% ir paliecināti, ka tā pasliktināsies, pat neskatoties uz to, ka nākamgad par 10 eiro pieaugs minimālā alga un atvieglojums par apgādībā esošu personu. Tomēr iedzīvotāji, visticamāk, ir aplēsuši, ka gaidāmā PVN piemērošana apsaimniekošanas izdevumiem, akcīzes nodokļa kāpums degvielai un valdības lauztais solījums samazināt IIN radīs lielāku robu viņu finansēs nekā ieguvumi.
Prognozes 2016. gadam
Mājsaimniecību finanšu situācijas izmaiņas 2016. gadā, (% no aptaujātajiem)
Būtiski uzlabosies 3
Nedaudz uzlabosies 19
Nedaudz pasliktināsies 19
Būtiski pasliktināsies 6
Saglabāsies nemainīga 36
Nav viedokļa 17
Dažādu mājsaimniecības izdevumu iespējamais palielinājums,(% no aptaujātajiem)
Sakaru izdevumi (mobilais tālrunis, internets, telefons) 8
Izdevumi par mājokli 53
Veselības aprūpe 48
Pārtikas iegāde 46
Elektroenerģija 32
Transports 37
Apģērbs un apavi 24
Atpūtas un kultūras pasākumi 21
Izglītība 10
Avots: Swedbank Finanšu institūts, SKDS, NRA.lv
Ilze Šteinfelde
