5 gadi ar eiro – pie iedzīvotājiem palicis miljonos mērāms latu daudzums
Neskatoties uz to, ka Latvijā iedzīvotāji jau piecus gadus dzīvo ar eiro kabatā, joprojām neapmainīti ir simtiem tonnu santīmu monētu un vairāk nekā miljons latu banknošu skaidrā naudā. NRA.lv aplēses liecina, ka pie iedzīvotājiem un kolekcionāriem Latvijā un ārvalstīs kopumā glabājas vairāk nekā 233 miljoni latu.
Gada nogale pirms pieciem gadiem bija drudžaina gan finansistiem, gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem: valsts gatavojās nacionālo valūtu – latus – aizstāt ar kosmopolītisko eiro. Piecu gadu laikā iedzīvotāji un uzņēmēji jau ir pilnībā pieraduši pie cenām eiro un reti kurš vairs atceras, cik maksāja benzīns vai piena paka latos 2013. gada nogalē. Toties daudzās ģimenēs joprojām glabājas latu kolekcija ar stārķa, skudras, eža utt. attēliem monētas reversā.
Ar eiro iedzīvotāji nav laimīgāki
Lielākās bažas, ieviešot eiro, bija iespējamais cenu kāpums. Ar šādu problēmu bija saskārušās atsevišķas citas eirozonas valstis. Latvijā patēriņa cenas, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2014. gada laikā pieauga par 0,6 procentiem. Savukārt piecu gadu laikā – no 2013. gada decembra līdz 2018. gada oktobrim – pieaudzis vidējais atalgojums valstī, iekšzemes kopprodukts, savukārt bezdarbnieku skaits samazinājies. Tajā pašā laikā iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi tā arī nav palielinājusies. 2013. gadā tā bija 6,5 punkti no 10. Un tieši tikpat bija 2017. gadā.
Diemžēl eiro ieviešana nav izmainījusi iedzīvotāju skaita samazināšanās tendenci. Piecu gadu laikā Latvija ir zaudējusi vairāk nekā 67 tūkstošus iedzīvotāju, liecina CSP dati,
Latus taupa kā piemiņu
2013. gada beigās apgrozībā bija aptuveni 1,2 miljardi latu naudas izteiksmē. Latvijas Bankas rīcībā esošā informācija liecina, ka 2013. gada nogalē un 2014. gada laikā pret eiro tika samainīti 954 miljoni latu, bet pēc tam ik gadu – par pāris miljoniem. Līdz šim kopumā no apgrozības ir izņemti 966,7 miljoni latu. Šobrīd vēl neapmainīts ir 61 procents latu un santīmu monētu un četri procenti latu banknošu.
Latvijas Banka, kas veic latu apmaiņu pret eiro, par vēl neapmainītajiem latiem neraizējas. «Lielākā daļa no pašlaik, piecus gadus pēc eiro ieviešanas, neapmainītajiem latiem nekad neatgriezīsies Latvijas Bankā, ko apliecina arī citu eirozonas valstu pieredze,» Neatkarīgajai uzsver Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.
Pēc viņa teiktā, latu neapmainīšanai ir trīs iemesli, proti, kolekcijās nonākušie un par piemiņu atstātie lati (galvenokārt īpašā dizaina lati); uz ārvalstīm tūristu par piemiņu aizvestā nauda, kā arī vienkārši pazaudētā nauda (galvenokārt mazās vienu un divu santīmu monētas).
«Latvijas Banka naudaszīmes pret eiro pēc oficiālā pārejas kursa un bez komisijas maksas mainīs mūžīgi, bez ierobežojumiem laikā. Iedzīvotājiem būtiski zināt, ka pret eiro tiks apmainītas arī bojātas lata banknotes un monētas, ja vien tās atbildīs apmaiņas nosacījumiem, piemēram, no banknotes būs saglabājusies vairāk nekā puse, bet monētas nebūs apzināti bojātas – veidojot rotaslietas u.tml,» skaidroja J. Silakalns.
Ieguvumi – taustāmi un virtuāli
Stāstot par ieguvumiem, ko dos pāreja no latiem uz eiro, Latvijas Banka solīja, ka Latvijas valsts budžets desmit gadu laikā, pateicoties mazākiem procentu maksājumiem, ietaupīs aptuveni 900 miljonu eiro. Šos līdzekļus varēs novirzīt izglītībai, veselības aprūpei, infrastruktūrai un citām iedzīvotāju labklājībai svarīgām jomām. Tāpat Latvija varēs labāk piesaistīt investīcijas un aizņemties naudu attīstībai. Lētāki kļūs arī pārskaitījumi uz citām valstīm, jo eirozonas ietvaros visi maksājumi eiro būs tikpat lēti kā iekšzemes maksājumi. Tāpat, ieviešot eiro, līdz 2020. gadam darba vietu skaits papildus palielināsies aptuveni par 33 tūkstošiem. Tādējādi valstī samazināšoties bezdarbs.
Šobrīd ir grūti izmērīt, cik daudz ietekmes, piemēram, bezdarba samazināšanā, ir devusi tieši eiro ieviešana, taču tas, ka starpbanku maksājumi uz citām eirozonas valstīm gan ir kļuvuši lētāki, ir tiesa.
Pati Latvijas Banka uzskata, ka tās prognozētais pirms iestāšanās eirozonā ir apstiprinājies un ieguvumi ir realizējušies. Kopumā no pārejas uz eiro Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi ir ieguvēji.
«Vienlaikus, ja runājam par eiro ieviešanas ieguvumiem, lielākais, bet skaitliski grūtāk mērāmais, ir – drošība. Cilvēku, uzņēmēju, finanšu sistēmas, visas sabiedrības kopumā drošība par savu naudu, neskatoties ne uz kādiem satricinājumiem. Atgādināšu, ka kopš Latvijas pievienošanās eirozonai gan starptautiski, gan pašu mājās ir piedzīvoti vairāki būtiski notikumi, tostarp Krievijas un Ukrainas konflikts, Brexit, būtiskas pārmaiņas Latvijas finanšu nozarē – gan saistībā ar atsevišķu komercbanku problēmām, gan kopumā mainoties biznesa uzsvariem banku klientu apkalpošanā un naudas izcelsmes vērtēšanā. Ikviens no šiem notikumiem, ja notiktu laikā, kad dzīvojām ar nacionālo valūtu, atrauti no kopējās Eiropas sistēmas ar globāli otru nozīmīgāko valūtu, izraisītu lavīnveida efektu, cilvēkiem dodoties uz valūtas maiņas vietām un konvertējot savus latu uzkrājumus eiro, dolāros un citās valūtās, bet pēc tam, krīzei rimstot, šo pašu naudu konvertējot atpakaļ uz latiem. Nu šī bažas ir zudušas, šo gadu laikā nav novērota neviena, ne pat mazākā pazīme, ka cilvēki neuzticētos eiro,» uzsver J. Silakalns.
Ilze Šteinfelde
Foto: Pixabay
