Vidusskolu apvienošana uzņem apgriezienus
Nākamgad slēdzamo un reorganizējamo izglītības iestāžu saraksts palēnām piepildās. Vairākos novados (piemēram, Madonas, Saldus, Smiltenes) ķērušies pie vidusskolu apvienošanas. Šīs pārmaiņas nebūt nenotiek gludi, un daudzviet kaislības met augstu vilni, jo neapmierināti ir gan pedagogi, gan vecāki.
Madonas novadā reorganizācijas plānus sāka cilāt jau pērn, paredzot no trim vidējām vispārējās izglītības iestādēm atstāt vien divas, kuras durvis vērtu 2017. vai 2018. gada 1. septembrī. Tāpat Neatkarīgā rakstīja par Bauskas un Gulbenes novados plānotajām izmaiņām tieši vidusskolu tīklā. Nu ir zināms, ka arī Smiltenē Centra vidusskolu, ģimnāziju un Trīs pakalnu sākumskolu apvienos, izveidojot vienu vidusskolu ar apmēram 860 bērniem, NRA.lv skaidroja Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Grigore. Šāds lēmums pieņemts, jo visās skolās sarucis audzēkņu skaits, it īpaši – ģimnāzijā, līdz ar to jau otro gadu tā vairs nevarēja izpildīt šāda veida mācību iestādēm noteikto skolēnu minimumu. Mācības tikšot organizētas trīs ēkās (līdz šim tās bijušas četras – viena tikusi īrēta).
Gluži tikai administratīvas pārmaiņas tās vis nebūšot, jo skars arī pedagogu slodzes un arī darba vietas saglabāšanu. G. Grigore gan izteica cerību, ka tik lielas kaislības, kādas izmaiņas izsauca Madonas novadā, Smiltenē nebūs, jo esot ļoti cītīgi strādāts ar skolu kolektīviem un vecākiem.
Saldus novadā lielākie griezieni skolu tīklā notiek tieši garajā gadā. Šoreiz tie ķers gan Nīgrandes pamatskolu un Kalnu vidusskolu, gan abas Saldus pilsētas vidusskolas – tās tiks apvienotas, izveidojot jaunu mācību iestādi. Līdz ar to kļuvis skaidrs, ka optimizācija skars arī Saldus 1.vidusskolas struktūrvienību, Sātiņu sākumskolu, situāciju raksturo tās vadītāja Vija Saulīte. Pirms četriem gadiem reorganizācija jau iespaidoja toreiz vēl Sātiņu pamatskolu, kurā mācījās vairāk nekā 100 bērnu .Toreiz pašvaldība paziņoja par lēmumu atstāt pirmās četras klases, bet tagad nolemts saglabāt tikai bērnudārza posmu, sarūgtināta teic V. Saulīte, kurai šī skola jau 37 gadus bijusi vienīgā darbavieta. Tas nekādā ziņā neesot noticis tāpēc, ka mācību iestādē būtu sarucis skolēnu skaits – tas pat par 15 pieaudzis, un šobrīd četrās klasēs mācās 39 audzēkņi. Bēdīgākais esot tas, ka neviens pirms tam ar viņu pat neesot runājis, un arī vecāki esot neziņā, kas notiks ar bērniem, no kuriem daļa brauc no tālākā Novadnieku pagasta gala. «Nu pagasts vispār paliks bez skolas,» nopūšas V. Saulīte. Izskatoties, ka vietvarai vairāk rūp ES fondu naudas un skaitļi, nevis bērni un skolotāji.
Arī citos novados ir jau zināms, kurās vietās šogad skanēs tiešām pēdējais zvans, piemēram, Ventspils novadā – Jūrkalnes pamatskolai, Alūksnes novadā – Mārkalnes pamatskolai, Vārkavas novadā – Vārkavas pamatskolai (savulaik pirmā Latgales tautskola). Krāslavas novadā tās ir pat trīs skolas: Kalniešu pamatskola (39 skolēni), Skaistas sākumskola (15) un grāfa Plātera vārdā nosauktā Poļu pamatskola (33). Lielākā problēma – nevarot nokomplektēt 1. klases, norādīja Krāslavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Lidija Miglāne. Kalniešu pamatskolas audzēkņi, visticamāk, turpmāk apmeklēs Krāslavas Varavīksnes vidusskolu (mazākumtautību izglītības programma). Par Poļu skolu vēl esot jautājums: ja Polija piešķirs papildu finansējumu (27 000 eiro gadā), tad izglītības iestāde, kur mācības pamatā notiek latviešu valodā, varētu tikt saglabāta, ja ne – izglītības programmu varētu pārņemt Varavīksnes vidusskola.
Aisma Orupe
Foto: PublicDomainPictures/https://pixabay.com/en/users/PublicDomainPictures-14//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
