Translēšanas pārtraukšanu izvēlējies pats Rossija RTR

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par dažādiem pārkāpumiem regulāri sodot Latvijā reģistrētus medijus, un padome nevēlas panākt kāda televīzijas kanāla aizliegšanu. Gadījums ar uz laiku aizliegto Rossija RTR esot izņēmums, jo telekanāls neatrodas Latvijas jurisdikcijā un nav vēlējies rast kompromisu. Šādiem gadījumiem nozares eksperti iesaka alternatīvus soda veidus.

12. aprīlī stājās spēkā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmums par Rossija RTR retranslācijas pārtraukšanu. NEPLP Monitoringa centra vadītājs Jānis Lielpēteris Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem skaidroja, ka aizvadītajā 2015. gadā telekanāla pārraidēs vairākkārt konstatēti nacionālā naida kurināšanas gadījumi.

Ņemot vērā, ka Rossija RTR Baltijā retranslē no Zviedrijas, NEPLP vērsusies pie kaimiņvalsts regulētāja ar lūgumu sodīt telekompāniju, taču Zviedrijā cīņa ar nacionālā naida kurināšanu ir policijas kompetencē, kura savukārt neko nespējot padarīt, jo konkrēto Rossija RTR kanālu redz tikai Baltijas iedzīvotāji.

Ņemot vērā, ka Zviedrijā reģistrētajam retranslētājam NEPLP nekādu citu sodu piemērot nav varējis, pieņemts lēmums pārtraukt tā retranslāciju.

NEPLP priekšsēdētāja Aija Dulevska NRA.lv stāsta, ka padome aicinājusi Rossija RTR pārreģistrēt Latvijā, lai padomei un retranslētājam pavērtos dialoga iespējas, taču šis piedāvājums noraidīts. «Tie kanāli, kas reģistrēti Latvijā, tiek uzraudzīti, pārkāpumus fiksē un soda, bet pārkāpumu dēļ neviens kanāls nav bloķēts. Mūsu mērķis nav panākt, lai kādu telekanālu cilvēki nevarētu skatīties, mēs gribam, lai ievērotu likumu,» noraidot pārmetumus, ka NEPLP nodarbojas ar cenzūru, saka padomes vadītāja.

Alternatīvu soda variantu piedāvāja klātesošais Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls. Pēc viņa domām, efektīvāks soda mērs būtu nevis Rossija RTR retranslācijas apturēšana, bet gan tā iekļaušana dārgākajā maksas kanālu pakā.

Eksperts uzskata, ka īslaicīga kanāla apturēšana raidorganizācijai rada tikai īslaicīgus zaudējumus, ko vēlāk iespējams atpelnīt, bet kanāla iekļaušana dārgākajā maksas pakā radītu zaudējumus ilgtermiņā, ņemot vērā to, ka kanālu tur iespējams atstāt ilgstoši, bet klienti diezin vai izvēlētos pāriet uz dārgāko paku. Šādā veidā par kārtības nodrošināšanu ēterā gādājot, piemēram, Lietuvā.

Viņam oponēja telekomunikāciju uzņēmuma Lattelecom Juridiskā un korporatīvā atbalsta daļas direktors Toms Meisītis, norādot, ka šādas kanālu pakas var nokomplektēt tā, lai formāli izpildītu likuma prasības, taču tas problēmu neatrisināšot. Tā nauda, ko Rossija RTR nopelnot Latvijā, kanāla raidorganizācijas pastāvēšanai neesot būtiska, un tādēļ lielāki cietēji būs vietējie operatori, kuri negūs peļņu no populāra kanāla retranslācijas.

Arī Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniekam Uldim Ceļapīteram šāds rosinājums šķita nepieņemams. «Ja naida kurināšana ir aizliegta, tā nevar būt atļauta par dārgāku samaksu,» viņš lakoniski norādīja uz piedāvātā risinājuma vājāko vietu.

Jānis Lasmanis

Foto:bykst/https://pixabay.com/en/users/bykst-86169//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/