Lai gan jauniešu vidū arvien populārāka kļūst personības izaugsmi veicinošas pieredzes iegūšana ceļojot, strādājot vai gūstot neformālu izglītību, lielākā daļa vecāku (80%), kuriem ir bērni vecumā no 15 līdz 19 gadiem, vēlētos, lai viņu bērni turpinātu mācības kādā augstskolā tūlīt... (Turpināt lasīt)
Privātās augstskolas ir pret Augstskolas likuma grozījumiem, ko šodien Saeima skata trešajā lasījumā un kas paredz atļaut studēt tikai latviski vai Eiropas Savienības valodās, bet ne krievu valodā. Tās norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav ne informējusi par... (Turpināt lasīt)
Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiks paredz līdz 2022. gadam celt zemāko likmes slieksni līdz 900 eiro. Nākamajā mācību gadā tika solīti 710 eiro, taču nu izrādās, ka naudas tam nepietiek. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kā iemeslu min pārāk kūtro... (Turpināt lasīt)
Lai gan jau šobrīd divpadsmitās klases beidzējiem vajadzētu kārtot obligāto eksāmenu kādā no dabaszinībām, tas joprojām nenotiek. Vai un kad tas tiks ieviests, un kādā formātā, skaidras atbildes nav. Iemesls – mācību satura reforma, kas paredz arī pārmaiņas pārbaudījumu sistēmā.... (Turpināt lasīt)
Matemātikas pārbaudījums šogad satraucis ne tikai 12. klases, bet arī pamatskolas beidzējus. Izrādās, divos uzdevumos pieļautas matemātiskas kļūdas, bet vēl citos varēja rasties neskaidrības pārprotamo formulējumu dēļ. Tāpat, iepriekš neinformējot, mainīta formulu lapa. Pedagogi norāda, ka tas samulsinājis daļu devīto... (Turpināt lasīt)
No valsts pārbaudījumiem atbrīvoto skaits pēdējos gados īpaši nemainās, taču arī nesarūk. 12. klasi beidz ap trijiem vai četriem simtiem šādu skolēnu, bet pamatskolu krietni vairāk – gandrīz 2000. Daļa no tiem ir speciālās programmas apguvušie, bet vairākums – ar... (Turpināt lasīt)
Saeima šodien no Vispārējās izglītības likuma grozījumiem izslēdza ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, savukārt pāreju uz kompetenču pieejā balstītu mācību saturu nolēma ieviest gadu vēlāk, nekā sākotnēji plānots. Saeima ceturtdien, 7.jūnijā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Vispārējās... (Turpināt lasīt)
Iesāktais darbs izglītības reformu virzienā ir jāturpina – tā liecina Neatkarīgās izglītības biedrības veiktā pedagogu aptauja, kurā pārliecinošs vairākums (77%) pedagogu ir uzsvēruši, ka par izglītības satura reformas virzīšanu tālāk jālemj šim Saeimas sasaukumam. To, ka lemšana par reformu jānodod... (Turpināt lasīt)
Atceļot skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma, būs jāpievieno viens papildu gads skolā mācību saturā, tā LTV raidījumā “Viens pret vienu” paziņoja “Skola 2030” mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa. Viņa norādīja, ka skolu mācību saturs ir sadalīts atbilstoši... (Turpināt lasīt)
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ceturtdien, 31. maijā, konceptuāli noraidīja ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma. Grozījumus par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā bija rosinājusi Izglītības un zinātnes... (Turpināt lasīt)