Priekšvēlēšanu cīņa piena mērcē
Lai gan priekšvēlēšanu kaujas vairāk attiecas uz politikas lauciņu, slēptā veidā tās ienākušas arī lauksaimniecības nozarē, stīvējoties par deviņu miljonu latu atbalstu piena nozarei.
Pirms aptuveni pusotra gada piešķirtais atbalsts piena nozarei deviņu miljonu latu apmērā joprojām nav izmantots. Par šīs naudas optimālāko pielietojumu lauksaimnieki līdz šim nav spējuši vienoties, raksta NRA.lv
Pārmetumus nosauc par meliem
Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) ārštata padomnieks, lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības Trikāta valdes priekšsēdētājs un zemnieku saimniecības Pilslejas īpašnieks Uldis Krievārs kopā ar PKS Dzēse un Piena partneri KS īsi pirms 10. Saeimas vēlēšanām publiski pārmet zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) solījumu nepildīšanu un neiesaistīšanos vienu Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanā, kā rezultātā tiekot apdraudēta vietējo piena ražotāju tālāka pastāvēšana, liegta iespēja attīstīt savu – zemniekiem piederošu – pārstrādi un ražot konkurētspējīgus piena produktus.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs šo paziņojumu nosauca par nepatiesību un klajiem meliem: “Cilvēkam, kurš nav iedziļinājies problēmas būtībā un kuram piena nozares problemātika ir sveša, varētu šķist – ak, šausmas, atkal tiek darīts pāri zemniekiem, atkal ļaunie Rīgas kungi negrib un nevar izdarīt neko labu, bet, tieši otrādi, dara visu, lai kaitētu jau tā problēmu māktajiem piena ražotājiem. Situācija patiesībā ir pavisam cita. Runa ir par Latvijai piena nozares atbalstam piešķirtajiem deviņiem miljoniem latu, kuri jau vairāk nekā gadu nav izmantoti – paši piena nozares dalībnieki nekādi nevar vienoties par to labāko pielietojumu. Vēl vairāk – savā paziņojumā trīs piena kooperatīvi operē ar pilnīgi nesavienojamiem faktiem un demagoģiju. Es pat teiktu skarbāk – ar klajiem meliem. Paziņojumā paustie apgalvojumi, ka “ministrs neiesaistās atbalsta noteikumu izstrādes procesā” un “mi-nistrs nepilda zemniekiem dotos solījumus”, ir vienkārši meli. Minētie kooperatīvi pašiem vien zināmu iemeslu dēļ mēģina sevi nostādīt cietēju lomā. Savu neizdarību, nespēju vienoties aizsedz ar tradicionālu metodi – rada skandālu medijos un uzurpē sev tiesības runāt visu piena ražotāju vārdā.”
Ministram šķiet aizdomīgi, ka tieši šobrīd vienas nozares atsevišķi dalībnieki nodarbojas ar demagoģiju. “Politisko partiju apvienībai Vienotība pietuvināti cilvēki šo problēmu saasina, turklāt paužot klaju nepatiesību. Tas liek domāt par to, ka īstenībā šīs aktivitātes ir saistītas ar politiskiem zemtekstiem,” bilda J. Dūklavs.
Grib veidot jaunu kombinātu
Ņemot vērā pieejamo Eiropas finansējumu piena nozares restrukturizācijai, piena kooperatīvi Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS iesnieguši zemkopības ministram apliecinājumu par gatavību realizēt kopīgu piena pārstrādes projektu. Projekts paredz uz Trikātas siera bāzes veidot jaunu siera un vājpiena koncentrāta ražotni, kas tādējādi nodrošinātu garantētu piena iepirkumu zemniekiem un sekmētu augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu gan vietējam, gan eksporta tirgum.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas projektu vadītāja Ilze Meržvinska skaidro, ka piena pārstrādes uzņēmumi bieži salīdzina kooperatīvus ar starpniekiem, taču tā ir demagoģija. “Jāsaprot, ka kooperatīvs pieder pašiem zemniekiem un tas ir instruments, kā atrast un piesaistīt zemniekam izdevīgākos pakalpojumus un partnerus tirgū. Veidojot savu tirgus stratēģiju, kooperatīvu pārstrādes uzņēmumu pamatprincips ir – nevis pārdot par jebkādu cenu, bet pārdot tā, lai saražotās piena produkcijas un piena iepirkuma cena būtu sabalansētā līmenī un nebūtu izmisīgs tukšums ne zemnieku, ne uzņēmuma naudas makā,” uzvēra I. Meržvinska.
Risinājums būs
LOSP atzīst, ka jautājums ir īpaši sarežģīts, jo nozares organizāciju viedoklis par finansējuma sadalījumu un izlietojumu ir atšķirīgs. Daži lauksaimnieki uzsver, ka lēmums par naudas sadalījumu jāpieņem steidzami, savukārt LOSP piena grupas viedoklis ir, ka finansējuma apjoms ir pietiekami liels, lai to rūpīgi izvērtētu un pieņemtu tādu lēmumu, kas veicinātu piena nozares efektivitāti, un finansējums tiktu novirzīts tiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kuros kapitāla daļas vai akcijas pilnībā pieder lauksaimniekiem vai kooperatīviem, kas apvieno piena ražotājus.
Tomēr par to, ka risinājums piena nozares attīstībai tiek meklēts, liecina fakts, ka 1. septembrī zemkopības ministrs un lauksaimnieki vienojās par vienas nedēļas termiņu gala lēmuma pieņemšanai. Tieši pēc nedēļas lēmums tika pieņemts un dots uzdevums ministrijas speciālistiem izstrādāt saistošos noteikumus atbalsta pretendentiem. Šie noteikumi operatīvi ir izstrādāti un nodoti lauksaimnieku organizācijām izvērtēšanai un priekšlikumu iesniegšanai līdz Konsultatīvās padomes sēdei 22. septembrī. Trešdien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupa vienojās par pamatprincipiem, ka atbalsts jānovirza uzņēmumiem, kuri pieder piensaimniekiem, kuri nodarbojas ar piena ražošanu, vai kooperatīviem. Respektīvi, tiktu veidota piena pārstrāde, kas pieder zemniekiem. LOSP piena grupa uzsvēra, ka jānosaka arī minimālais realizētais piena tonnu apjoms dienā, lai uzņēmums būtu nozīmīgs tirgus dalībnieks un līdz ar to tiktu veicināta piena nozares konsolidācija un attīstība. LOSP viedoklis tiks apspriests kopā ar citām lauksaimnieku organizācijām, un gala lēmums tiks pieņemts Konsultatīvās padomes sēdē, kas notiks 22. septembrī.
Plānots, ka noteikumi tiks skatīti 28. septembra Ministru kabineta sēdē. “To es arī biju solījis. Pateicoties ministrijas atbildīgo ierēdņu sapratnei un operatīvam darbam, tas arī praktiski ir izdarīts,” teica J. Dūklavs.
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv
