Kari veikalos: zādzību skaits mazumtirdzniecības sektorā atkal pieaug
Kā liecina neatkarīga pētījuma dati par zādzību mazumtirdzniecības sektorā, zādzības no veikaliem 2011.gadā Eiropas veikalniekiem izmaksāja 36,28 miljardus eiro vai par 6,98 miljardiem eiro vairāk, nekā iepriekšējā gadā. Baltijas valstīs kopējā zādzību summa šogad sastāda 222 miljonus eiro, kas ir par 45 miljoniem eiro vairāk, nekā 2010.gadā.
Tādus skaitļus šodien sarīkotajā preses konferencē prezentēja uzņēmums „New Vision Baltija“, kas tirdzniecības sektoram piedāvā kompleksveidīgas sistēmas. Iepriekšminētais pētījums tika veikts pasaules mērogā. Eiropai tas tiek prezentēts vienpadsmito, bet Lietuvai astoto reizi.
Vislielākos zaudējumus zādzību sakarā visā Eiropā, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, piedzīvoja Krievijas veikalnieki. Zaudējumi šeit sastāda 1,74% no kopējās apgrozības summas. Otrajā vietā ir Turcija (1,63%), trešajā – Čehijas Republika (1,53%). Vismazākie tirdzniecības zaudējumi šogad ir vērojami Austrijā un Šveicē (attiecīgi 1,04%). 2011.gadā Eiropā vidēji zaudējumi zādzību dēļ sastādīja 1,39% no kopējās apgrozības un pieauga par 7,8% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu iepriekšējā gadā.
Baltijas valstu tirdzniecības sektora zaudējumi ir pieauguši par 7,1% no kopējās apgrozības summas.
Pēc „New Vision Baltija“ pārdošanas direktora Vaida Bieliņa teiktā, investīciju samazināšana apsardzē jau demonstrē acīmredzamus rezultātus. „Ja pagājušajā gadā Baltijas un citas Eiropas valstis varēja priecāties par zaudējumu samazināšanos, tad šogad zaudējumi ir ievērojami pieauguši. Ekonomiskās lejupslīdes dominējoši apstākļi ir radījuši labvēlīgu vidi zādzību un noziedzības pieaugumam. Veikalnieki aktīvi interesējas par zaudējumu mazināšanas iespējām, taču ar to nepietiek. 24% no vispieprasītākajiem produktiem joprojām nav aizsargāti, tāpēc jomas, kur būtu jāpielieto mūsdienīgas apsardzes sistēmas un risinājumi, tik tiešām pastāv”.
Visvairāk Baltijas valstīs ir zaguši negodīgi pircēji – 45%, darbinieki – 33% un piegādātāji – 14%, bet 8% no zaudējumiem tiek attiecināti uz administratīvajām kļūdām. Eiropā vidēja katra darbinieka-zagļa nozagto preču vērtība ir 1230 eiro, bet pircēja – 146 eiro.
„Vēlamies brīdināt un vērst sabiedrības un mazumtirdzniecības dalībnieku uzmanību, ka šajā ekonomiski nestabilajā un saspringtajā periodā, ir īpaši svarīgi veikt konsekventus un kompleksus zaudējumu preventīvos pasākumus. Ir svarīgi uz problēmu paskatīties plaši un sistemātiski, vienlaikus cīnīties pret visiem zaudējumu avotiem, t.i. gan pret negodīgiem pircējiem, gan pret negodīgiem darbiniekiem un piegādātājiem“, – uzsver Vaids Bielinis.
Visā Eiropā noziegumu cena uz vienu mājsaimniecību tiek vērtēta 150 eiro apmērā, bet uz vienu ģimenes locekli – 60 eiro apmērā. Baltijas valstīs tas sastāda 81 eiro uz vienu mājsaimniecību un 30 eiro uz ģimenes locekli.
Zaudējumu preventīvajiem pasākumiem Eiropā vidēji tiek tērēti 2,45% no pārdošanas vērtības (8,45 miljardi eiro). Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ieguldījumi apsardzē ir auguši tikai par 0,6%, savukārt 2009. – 2010. gadā tika vērots pieaugums par 18,3%. Elektroniskā preču aizsardzība joprojām ir populārākā aizsardzības metode – tajā iegulda pat 40% Eiropas veikalnieku.
Eiropā visvairāk zagto preču sarakstā atrodas mazas un likvīdas preces: elektroierīces, kosmētika, ikdienas un specializētā pārtika, alkohols, apģērbs, juvelierizstrādājumi.
Pasaules pētījumā piedalījās 1181 tirdzniecības tīkls no 43 valstīm. Eiropā tika aptaujāti 586, bet Baltijas valstīs – 15 tirdzniecības tīklu pārstāvji, t.i. 630 veikali. Pētījums veikts „Centre for Retail Research“ (Apvienotā Karaliste) prof. Joshua Bamfield vadībā.
