Kādas pārvērtības pensijas piedzīvo pirms vēlēšanām
Lai arī pensiju indeksācija notiek katru gadu rudenī, šogad to paspilgtina tuvojošās Saeimas vēlēšanas, jo politiķi cenšas apspēlēt pensiju indeksācijas un pensijas neapliekamā minimuma tēmas. Labklājības ministrija norāda, ka tik liela pensiju indeksācija līdz šim vēl nav notikusi un pirmoreiz – tas ir fakts – indeksācijā ņem vērā senioru nostrādāto darba mūžu. Vai uz Saeimas vēlēšanām pensionāri tiešām dosies jau ar pilnāku maciņu, to gan konstatēt varēs jau tikai pēc vēlēšanām.
NRA.lv skaidro, kā 2018. gadā indeksē pensijas un kas jāņem vērā, lai pats varētu aprēķināt savu pensijas pielikumu. Šā gada 1. oktobrī indeksē pensijas un atlīdzības vai to daļu apmēru, kas nepārsniedz 382 eiro. Tas nozīmē, ka indeksē visas pensijas un atlīdzības, kas nepārsniedz 382 eiro apmēru, un pensijas palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 382 eiro, indeksē tikai daļu no piešķirtās summas – 382 eiro. Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā šis indeksējamais pensijas apmērs bija 349 eiro.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra norāda, ka politiski represētajām personām, 1. grupas invalīdiem un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem pensijas indeksē neatkarīgi no to apmēra. Indeksācijai ir pakļautas ne tikai vecuma, bet arī invaliditātes, izdienas un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2018. gada 30. septembrim. Indeksējamā pensijas apmērā netiek iekļauta piemaksa pie valsts pensijas.
Labklājības ministrijas aprēķini liecina, ka vidēji pensija indeksācijas rezultātā pieaugs par 18,27 eiro, taču minimālais pieaugums varētu būt ap astoņiem eiro, maksimālais – 27,50 eiro.
Šā gada pensiju indeksācijas jaunums ir katra cilvēka darba stāžs, ko ņem vērā, aprēķinot indeksu. Ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, tad pensiju indeksācijā bez faktiskā patēriņa cenu indeksa ņems vērā arī 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem (šiem pensionāriem indeksācijas kārtība nemainās), ja no 30 līdz 39 gadiem – 60 procentus, ja 40 un vairāk gadu – 70 procentus. Ņemot vērā šos procentus, kā arī inflācijas kāpumu, tiek noteikts indekss, un šogad šis indekss lielāks ir attiecībā uz tām pensijām, kuru saņēmējiem ir lielāks darba stāžs, vismaz 30 un vairāk gadu.
Labklājības ministrijas aprēķini liecina, ka vidēji pensija indeksācijas rezultātā pieaugs par 18,27 eiro, taču minimālais pieaugums varētu būt ap astoņiem eiro, maksimālais – 27,50 eiro. Ja pensionāra darba stāžs ir līdz 30 gadiem, vidējais pensijas pielikums būs 8,22 eiro, savukārt, ja darba stāžs ir virs 30 gadiem, bet nesasniedz 40 gadu, pielikums būs 15,71 eiro. Vislielākais pielikums sagaida cilvēkus ar darba stāžu virs 40 gadiem – vidēji 22,91 eiro. Tiesa, jāņem vērā, ka katram pensionāram pensiju indeksē individuāli un reālais palielinājums atšķirsies no vidējiem skaitļiem un piemēriem. Pārskatāmajām invaliditātes, izdienas un apgādnieka zaudējuma pensijām, kā arī atlīdzībām gan piemēros tikai vienu indeksu (1,0590). Tāpat citādāka kārtība ir pensionāriem, kuri saņem pensiju, kas piešķirta par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos. Ja šiem pensionāriem darba stāžs ir līdz 39 gadiem, piemēros indeksu 1,0655, bet, ja apdrošināšanas stāžs būs 40 un vairāk gadu, – 1,0720.
Sāpīgs jautājums pensionāriem ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina indeksētās pensijas izmaksājamo summu. Labklājības ministrija ir solījusi, ka nevienam pensionāram nebūs tā, ka nodoklis «apēdīs» visu pensijas pielikumu, taču daļa patiešām nonāks atpakaļ valsts budžetā. Neapliekamais minimums pensijām ir 250 eiro. Lielākā pensionāru daļa saņem pensiju robežās no 250 līdz 350 eiro (tie ir vairāk nekā 400 000 cilvēku), kas nozīmē, ka pašlaik lielākā pensionāru daļa arī maksā un pēc indeksācijas maksās nodokli.
Inga Paparde
Foto: F64
