Izšķiras Ķekavas vistu liktenis
Rīgas rajona tiesa šodien lems par a/s Putnu fabrika Ķekava tiesiskās aizsardzības procesu. Uzņēmuma izstrādāto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu ir akceptējis Valsts ieņēmumu dienests (VID), Nordea banka un vairāk nekā 90% nenodrošināto kreditoru. Taču tiesiskās aizsardzības procesa uzsākšana vēl nav garantija uzņēmuma spējai izķepuroties.
Pēc VID rīcībā esošās informācijas, uzņēmuma parāds valsts pamatbudžetam 1. janvārī bija 2,69 miljoni latu, kas ierindoja Ķekavu lielāko parādnieku saraksta 4. vietā. Mēneša laikā uzņēmuma parāds pamatbudžetam pieaudzis par aptuveni 410 tūkstošiem latu. Savukārt pēc Putnu fabrika Ķekava izpilddirektora Alda Škutāna stāstītā, pagājušā gada ceturtajā ceturksnī uzņēmuma zaudējumi bija 40 000 latu, lai gan vēl trešajā ceturksnī zaudējumu apjoms bija mērāms 1 miljona lata apmērā, raksta NRA.lv.
Zaudējumi, protams, neradās vienā dienā, un izpilddirektors apzinās iemeslus, kas noveda uzņēmumu līdz tik kritiskai situācijai. «Pēdējā pusotra gada laikā graudu cena pasaules tirgū dubultojās, pieauga arī elektrības un citu energoresursu cenas, kas sadārdzina pašizmaksu, savukārt galaprodukcijas cenas netika koriģētas. Protams, cenu paaugstināšana, pat ja uz to spiež ekonomiskā situācija, ir ļoti sāpīgs process. Diemžēl vienlaikus ar to uzņēmums neveica produkcijas portfeļa izvērtēšanu un turpināja strādāt kā iepriekš, tai skaitā arī nemeklējot iespējas samazināt izmaksas. Tas arī bija Ķekavas neveiksmes iemesls,» secināja A. Škutāns.
Taču jau līdz ar valdes un vadības maiņu pagājušā gada augustā uzņēmums sāka domāt ne tikai par izdevumu samazināšanu, bet arī par attīstību. Šobrīd Ķekavas darbiniekiem jau ir padomā vairāki jauni produkcijas veidi, ar kuriem ieinteresēt pircējus ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.
«Plāni ir lieli, un arī interese no potenciālajiem sadarbības partneriem ir liela. Praktiski nav bijusi diena, kad iespēju sadarboties ar uzņēmumu nemeklētu Krievijas uzņēmēji. Tā kā Krievija gatavojas kļūt par PTO biedru, izredzes veiksmīgam eksportam uz Krieviju palielinās. Par sadarbību ar Ķekavu interesējās arī Ķīnas pārstāvniecība, kura gribētu, lai mēs eksportējam uz Ķīnu vistu pēdiņas, tas ir, to vistas kāju daļa, kas ir klāta ar zvīņām un ko Latvijā uzturā nelieto. Savukārt Ķīnā, attiecīgi sagatavotas, tās esot delikatese,» sacīja A. Škutāns.
Šobrīd norit sarunas par izmēģinājuma partijas sūtīšanu uz Ķīnu.
Patlaban Ķekavas putnu fabrikai stabils eksports ir uz Rietumeiropas valstīm, kurās lielākoties ir iecienītas Ķekavas cāļu filejas. «Uz Zviedriju eksporta apjomi aug ar katru nedēļu. Mums ir jauni klienti Holandē, Rumānijā, Vācijā,» atklāja A. Škutāns.
Putnu fabrika Ķekava nav vienīgais uzņēmums, kas savulaik ir lūdzis tiesisko aizsardzību. Šo procesu ir piedzīvojuši gan vairāku veikalu tīklu īpašnieki, gan vairākas būvkompānijas, gan arī zemnieku saimniecības.
Saskaņā ar Lursoft un juridiskā biroja INLAT PLUS rīcībā esošo informāciju, pēdējo gadu laikā pieaudzis ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits. Ievērojamākais kāpums reģistrēts 2010. gadā, kad ierosināto procesu skaits pieaudzis vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2009. gadu. Pērn lielākā daļa no ierosinātajiem tiesiskās aizsardzības procesiem bija ierosināti SIA, dažām akciju sabiedrībām un pāris zemnieku saimniecībām. Līdzīga situācija bija vērojama arī 2010. gadā, kad no visiem tiesiskās aizsardzības procesiem 91% ierosināts SIA, bet 9% – akciju sabiedrībām. Jāpiebilst, ka 2010. gadā nevienai zemnieku saimniecībai netika ierosināts tiesiskās aizsardzības process.
