IKT joma nodarbina ap 27 000 strādājošo, vajag vēl

Pēdējos piecos gados darba vietu skaits informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē palielinājies par gandrīz 10 000 un nodarbināto skaits tuvojas 27 000, šo gadu laikā dubultojies arī IKT uzņēmumu skaits, arī sniegto pakalpojumu eksports un nozares kopējais apgrozījums parāda pieaugošu tendenci, informē Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

Puse atbirst

Arī nākotnē iezīmējas pozitīvās krāsās, tāpēc darba devēji norāda – vajag vēl speciālistus. Lai arī studētgribētāju attiecīgajās studiju programmās netrūkst (relatīvi pret iedzīvotāju skaitu Latvijas augstskolās tiek uzņemti vairāk jauniešu nekā citās Eiropas valstīs, izņemot Igauniju), tikai viena bēda – aptuveni puse atbirst – pamatskolā un vidusskolā iegūtā zināšanu bāze ir nepietiekama, kā arī jauniešiem ir pārāk vispārīgs priekšstats par savu noskatīto nākotnes profesiju.

«Studiju pārtraukšana ir nelietderīga līdzekļu un laika tērēšana gan no mūsu, gan jauniešu puses. Tāpēc jau skolas laikā jaunajiem cilvēkiem ir jāiegūst adekvāts priekšstats, kas ir IKT joma, kas ir tās pamatā. Un grozies, kā gribi, – pamatu pamats ir programmēšana. Ja būs pilnvērtīgs priekšstats par nozari, tas ļaus izdarīt pārdomātāku profesijas izvēli,» NRA.lv akcentē Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs.

Pārmaiņas izglītības sistēmā

Ko iesākt? Plānots, ka no 2018./2019. mācību gada skolās tiks ieviests kompetencēs balstīts mācību saturs, kur viens no stūrakmeņiem būs digitālo prasmju apguve, kā arī citas kompetences, kas caurvijušas matemātiku, datorzinātni, dabas un inženierzinātni.

Eksperti cer, ka tādējādi skolēni būs daudz vairāk sagatavoti dinamiskajam darba tirgum. Jāpiemin, ka jau otro gadu 154 Latvijas skolās ir uzsākta datorikas nozarei atbilstoša mācību satura aprobācija – pērn Datoriku sāka mācīties 1., 4. un 7. klašu skolēni, šogad projekts attīstās arī 2. 5. un 8. klasēs.

«Mācību saturā ir akcentēta gan algoritmiskās un kritiskās domāšanas attīstība, gan programmēšanas un droša un gudra lietotāja prasmju attīstība. Atgriezeniskā saite, ko saņemam no skolotājiem, apliecina, ka šāds saturs veicina skolēnu daudzu kompetenču attīstību, piemēram, jēgpilnu programmatūras un programmvadāmo ierīču izmantošanu, informācijas ticamības novērtēšanu,» stāsta Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.

Pieprasītās digitālās prasmes

Taču aprakstītās pārmaiņas izglītības sistēmā nav fokusētas tikai uz to, lai piesaistītu vairāk interesentu IKT, bet lai jebkura skolēna zināšanas un prasmes atbilstu nākotnes darba tirgus vajadzībām, kur bez profesionālajām iemaņām aizvien lielāka vērība no darba devēju puses tiek pievērsta digitālajām prasmēm, kuras mūsdienās ir līdzvērtīgas svešvalodu zināšanām. Digitālā kompetence ir viena no astoņām Eiropas Savienības definētajām pamata kompetencēm. Accenture pētījuma (aptaujā piedalījās vairāk nekā 1770 vidējā un augstākā līmeņa vadītāju no 17 nozarēm) dati liecina, ka darba devēji norāda – vairāk nekā pusei jeb 57% darbinieku trūkst nepieciešamo prasmju. Par būtiskākajām iemaņām nākotnē vadītāji uzskata tieši digitālās prasmes (43%), radošo domāšanu (33%) un spēju analizēt datus (31%).

Visur vajadzēs

«Digitalizācija maina darba tirgu, taču tā dos iespējas cilvēkiem, kuriem būs digitālās prasmes, tajā skaitā algoritmiskā un loģiskā domāšana, informācijas apkopošanas, analizēšanas un programmēšanas iemaņas. Ja vēl ir darba vietas, kurās var iztikt bez pārliecinošas un kritiskas spējas izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) rīkus, tad drīzumā tādu vairs nebūs,» ir pārliecināts Accenture vadītājs Latvijā.

Arī 89% studentu no visām Latvijas Universitātes (LU) fakultātēm, kuri piedalījās aptaujā, digitālās prasmes un svešvalodu zināšanas atzina kā būtiskākās pēc profesionālajām iemaņām, lai būtu konkurētspējīgs darba tirgū.
Latvijas izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns novērojis, ka informācijas tehnoloģijas un ar to saistītās nozares īsā laika sprīdī ir kļuvušas par mūsu laikmeta neatņemamu sastāvdaļu. «Ietekme un mijiedarbība ir ikvienā ekonomikas nozarē. Tikai likumsakarīgi, ka tāds mācību priekšmets kā Datorika, zināšanu un prasmju jomas, kuras ir saistītas ar digitālo laikmetu, skolā kļūs par tikpat pašsaprotamu kā matemātika, valodas un citi mācību priekšmeti. Šīs ir prasmes un zināšanas, kas jau šodien ir kļuvušas par vienu no būtiskākajām prasībām darba tirgū, un nākotnē šī loma tikai pieaugs,» uzsver A. Geižāns.

Līga Nestere

Foto:freephotocc/https://pixabay.com/en/users/freephotocc-2275370//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/