Gašpuitis: Algu kāpums uz laiku atdzisīs, bet nesasals

Gada 1. ceturksnī darba samaksa pieauga par 6,6% un sasniedza 1100 eiro. Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija 812 eiro. Pirmajā ceturksnī uzrādītais temps turpinās atdzist, bet sabremzēšanās varētu būt straujāka un salīdzinoši īslaicīga.

Algu izmaiņas parasti reflektē situāciju ekonomikā ar zināmu inerci. Tas īstenojas tāpēc, ka izmaiņas ekonomikā notiek nevienmērīgi un nepieciešams laiks, līdz aktivitātes krituma ietekme nonāktu līdz lēmumiem pārskatīt algas. Taču šoreiz šī aizture varētu būt krietni īsāka, ņemot vērā, ka izmaiņas notika strauji un nepārprotami, bet pamazām jau vērojama virzība uz normalizēšanos. Tādēļ pieaugums nākamajos ceturkšņos strauji saruks. Pirms tiks veiktas korekcijas algās, vispirms notiks papildus izmaksu optimizācija un pārskatīts darbinieku skaits. Arī noslodzes kritums šo statistiku neietekmēs. Tāpat šādās ārkārtas situācijās primārais fokuss tiek vērsts to darbinieku virzienā, kas veic atbalstošās funkcijas un bieži vien ir mazāk apmaksāti. Šādu soļu rezultātā ietekme uz vidējo algu var būt pozitīva. Arī tas, ka krīzes tiešāk skartās ir nozares ar lielāko ēnu īpatsvaru var noklusēt realitātē notiekošo.

Tāpat algu pārskatīšana parasti notiek gada sākumā un lielam vairumam uzņēmumu process jau bija iesācies, un veiktais algu kāpums uzturēs zināmu inerci statistikā. Kopumā tuvākā gada laikā uzņēmēji būs ļoti piesardzīgi un ar algu celšanu nesteigsies, cik arī nesteigsies iespēju robežās algas mazināt.

Pastiprināts spiediens būs no tām nozarēm un profesijām, kas saistītas ar digitalizācijas un tehnoloģiskajiem procesiem, kur iespējams tālāks algu kāpiens. Tādēļ kopumā šogad varam sagaidīt minimālu vidējās algas kāpumu 1% apmērā, bet nākamgad tas varētu pakāpties jau līdz 3-4%.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists