autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Degvielas cenas kāpj palēkdamās

timthumb
Naftas cenas februārī piedzīvojušas gan nelielus kāpumus, gan kritumus, taču degvielas cenas Latvijā pēdējā mēneša laikā mērķtiecīgi kāpušas augšup, atsevišķās dienās pat ar lēcieniem.

Kopš 21. janvāra, kad 95. markas benzīnu degvielas uzpildes stacijās Latvijā varēja iegādāties par 0,990 eiro litrā, tas sadārdzinājies apmēram par 13 eirocentiem litrā. Īpaši straujš kāpums ir vērojams pēdējās dienās, kad degviela benzīna uzpildes stacijās kļūst gandrīz ik dienas par vienu eirocentu dārgāka. Savukārt naftas cenu lejupslīde pasaules biržās turpinājās vēl līdz janvāra beigām. Speciālisti prognozē, ka naftas cenas turpinās samazināties. Atsevišķi eksperti, piemēram, investīciju konsultāciju uzņēmuma A. Gary Shilling&Co prezidents Gerijs Šilings, februāra vidū vietnē Bloomberg prognozēja, ka naftas cenas pasaules tirgū varētu samazināties pat līdz 10 ASV dolāriem par barelu.

Naftas cenu samazinājumam vajadzētu ietekmēt arī degvielas cenu. Diemžēl Latvijā uz šādu sakarību paļauties nevar, jo janvāra beigās, kad vēl turpinājās naftas cenu lejupslīde pasaules biržās, degvielas cena Latvijā atsāka savu kāpumu.

Statoil Fuel&Retail Latvia autobraucējiem gan skaidro, ka degvielas cenas Latvijā seko pasaules cenu izmaiņām, tomēr vairāk nekā 90% no degvielas cenas veido produkta iepirkšanas cena un nodokļi, kurus degvielas mazumtirgotāji nevar ietekmēt.

Pēc degvielas tirgotāju aplēsēm, tā veido aptuveni pusi no degvielas cenas. Līdzās PVN (21%) un akcīzes nodoklim (0,42 eiro/l) degvielas cenu nedaudz sadārdzina arī nodeva par valsts naftas rezervju glabāšanu. Pēc Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Evitas Urpenas teiktā, šobrīd šī nodeva degvielas cenu sadārdzina par apmēram vienu eirocentu litrā.

Ekonomikas ministrija izsludinājusi jaunu konkursu naftas produktu rezervju glabāšanai, jo esošie līgumi ir spēkā līdz šā gada 30. jūnijam. Naftas produktu drošības rezerves esot nepieciešamas, lai nodrošinātos pret enerģētisko krīzi, un tās apjoms atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumam 90 dienām, tas ir, 328 374 tonnas. Prognozētā līgumsumma ir 25 miljoni eiro. Pašlaik naftas produktu rezerves glabā RDZ Energy, BaltimarSanders Grupa un Vitol S.A. Šie uzņēmumi par minēto pakalpojumu kopumā saņems 18 miljonus eiro.

Degvielas cenai Latvijā ir neizdevīgs arī eiro kursa kritums pret ASV dolāru. Šajās dienās tas uz brīdi noslīdēja līdz 11 gados zemākajam kursam, 1 eiro ir vienāds ar 1,1026 ASV dolāriem. Eiropas Centrālās bankas noteiktais eiro kurss pret ASV dolāru vakar bija 1,10690. Eiro vērtība kopš 21. janvāra samazinājusies par 4,5%.

NRA.lv aptaujātie eksperti atzīst, ka lētāka degviela janvārī palielinājusi tās mazumtirdzniecību. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka janvārī degvielas uzpildes stacijās pārdots par 11% vairāk degvielas nekā pērn tādā pašā laikā. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji par 2014. gadu liecina, ka pagājušajā gadā kopumā Latvijā realizēti 1,233 miljoni tonnu naftas produktu (degvielas), kas ir par 2% vairāk nekā 2013. gadā. Mazumtirdzniecībā pārdotās degvielas apjoms audzis par 7%. Par 11% pieaudzis mazumtirdzniecībā pārdotās dīzeļdegvielas un autogāzes apjoms.

Degvielas mazumtirdzniecības līderi joprojām ir SIA Statoil Fuel&Retail Latvia, SIA Neste Latvija un SIA Lukoil Baltija R, ViršiA un SIA EastWestTransit.

Ilze Šteinfelde

Pievienot komentāru