Cena, par kādu valsts iestādes iepērk elektrību, atšķiras gandrīz par 70%

Valsts iestāžu elektrības rēķinus gada laikā ietekmējušas gan elektrības cenu izmaiņas, gan arī jaunie sadales tarifi. No NRA.lv aptaujātajām 16 valsts iestādēm vidējā elektroenerģijas vidējā cena pieaugusi sešās iestādēs.

Valsts iestādes lielākoties par labāko atzinušas valsts akciju sabiedrības Latvenergo piedāvājumu, bet daļa pērn mainījušas piegādāju. Atsevišķas iestādes arī pārskatījušas pieslēguma nosacījumus, atsakoties no liekajām jaudām. Rezultātā starp valsts iestādēm maksa par elektrību atšķiras diezgan ievērojami, piemēram, Finanšu ministrija par pagājušā gada novembrī patērēto elektrību maksāja 10,18 eirocentu par kilovatstundu, bet Tieslietu ministrija – 17,18 eirocentu par kilovatstundu. 2015. gadā atšķirības nebija tik ievērojamas, liecina veiktais pētījums.

Sadales tarifa ietekme

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka elektronenerģijas vidējā cena mazumtirdzniecībā 2016. gadā bija 16,64 eirocenti par kilovatstundu, kas ir par aptuveni diviem procentiem zemāka nekā 2015. gadā. Valsts iestādēm, kuras mēnesī patērē tūkstošiem vai pat simtiem tūkstošiem kilovatstundu (atkarībā no ēkas un padotības iestāžu skaita), elektrības cenas izmaiņas pat pāris procentu apmērā būtiski ietekmē gala rēķinu.

Valsts iestādēm, tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām, elektrības gala cenu veido četras komponentes – elektrības tirgotāja noteiktā cena, sadales tarifs, obligātā iepirkuma komponente (OIK) un pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Patērētājs elektrības gala cenu var samazināt, ne tikai izvēloties izdevīgāko elektrības piedāvājumu, kā to atļauj brīvais elektrības tirgus, bet arī pārskatot pieslēguma jaudas, kā to rekomendē Sadales tīkls. Diemžēl šajā padomā ir ieklausījušās tikai daļa valsts iestāžu.

Medijs jau rakstīja, ka 1. augustā stājās spēkā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātie a/s Sadales tīkls elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas juridiskām personām tika līdzsvaroti, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu par 10 līdz 25% un mainot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Ieguvēji no tarifu maiņas ir uzņēmēji, kas efektīvi izmanto elektrotīkla pieslēguma jaudu. Šiem klientiem rēķins par elektroenerģiju būtiski nemainījās vai pat samazināsies. Savukārt uzņēmumiem, kuri pieslēguma jaudu izmanto neefektīvi, rēķini pieaugs.

Neatkarīgās pētījums pierāda, ka daļa valsts iestāžu pieslēguma jaudu izmanto neefektīvi, kas, lieki piebilst, tiek apmaksāts no nodokļu maksātāju kabatām.

Maina tirgotāju, samazina jaudas

Nodrošinājuma valsts aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Rekšņa atzina, ka maksu par elektrību Iekšlietu ministrijā un tās padotības iestādēs, protams, ietekmēja sadales tarifa maiņa. «Taču mēs strādājām pie tā, lai samazinātu izdevumus, tajā skaitā samazinājām atļauto slodzi ēkās un pakāpeniski veicam veco ēku siltināšanu,» skaidroja I. Rekšņa. Tāpat pagājušā gada vidū Nodrošinājuma valsts aģentūra iepirkuma konkursa rezultātā noslēdza elektrības piegādes līgumu ar SIA AJ Power uz diviem gadiem. Elektroenerģijas piegāde šā līguma ietvaros tiek nodrošināta Drošības policijai, IeM Informācijas centram, Nodrošinājuma valsts aģentūrai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts robežsardzei, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Gan slodžu samazināšana, gan izdevīgāka elektrības cena ļauj šobrīd iestādei iegādāties elektrību par zemāku gala cenu nekā pirms gada.

Elektrības tirgotāju mainījušas arī vairākas citas valsts un pašvaldības iestādes. AJ Power par elektrības piegādātāju izvēlējusies arī Saeima, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, pašvaldības aģentūra Rīgas nami, Ozolnieku novads un citi.

Savukārt 26 stāvus augstajā ēkā, kurā izvietojusies Zemkopības ministrija, elektrību šobrīd nodrošina GETON Energy. Valsts SIA Zemkopības ministrijas Nekustamie īpašumi valdes loceklis Sergejs Zikins skaidroja, ka elektrības ražošanas cena ir zemāka, jo 2016. gada 1. augustā uzņēmums mainīja elektroenerģijas piegādātāju, Latvenergo vietā izvēloties GETON Energy, bet elektrības pārvada cena ir palielinājusies, stājoties spēkā jaunajiem sadales tarifiem. «Ņemot vērā, ka katram īpašumam ir noteikta fiksētā maksa par atļauto slodzi, attiecīgi no elektrības patēriņa daudzuma mēnesī mainīsies vidējā cena. Jo mazāks patēriņš, jo lielāka vienas kilovatstundas cena,» rezumēja S. Zikins. 2016. gada oktobrī Zemkopības ministrijas ēkā vidējā elektrības cena bija zemāka nekā 2015. gada oktobrī.

RPA Rīgas gaisma elektrību saņem no SIA Enefit. «Līdz pagājušā gada 1. augustam mums bija sadales sistēmas pakalpojuma tarifs S9 Ielu apgaismojums. 84% aģentūras ielu apgaismojuma uzskaites skapju atrodas uz kopnēm, un pēc jauno tarifu stāšanās spēkā tiem pamatā piemērots S8 tarifa 1. plāns. Tā kā jaunie tarifi paredz arī maksu par jaudu, aģentūra savlaicīgi veica nepieciešamās un atļautās jaudas analīzi un samazināja to uzskaites skapjos, kur tas bija iespējams un neizmantotās jaudas rezerve nebija lietderīga. Rezultātā, veicot ielu apgaismojumam patērētās elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu izmaksu izmaiņu analīzi, aģentūras izdevumi par sadales sistēmas pakalpojumiem pēc jauno tarifu stāšanās spēkā samazinājās apmēram par 4%,» atklāja Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas gaisma direktors Jānis Drulle.

Maksā dārgāk

Diemžēl daļai valsts iestāžu elektrības cena ir pieaugusi. Piemēram, Ārlietu ministrija pagājušā gada novembrī par vienu kilovatstundu maksāja par 17% vairāk nekā pirms gada. Ārlietu ministrijas Mediju centrs Neatkarīgajai gan skaidro, ka pamattarifs par elektroenerģiju Ārlietu ministrijai ir nemainīgs, un tas ir noteikts līgumā ar Latvenergo. Līgums tika noslēgts 2015. gadā iepirkuma procedūras rezultātā.

Brīvības bulvārī 36, kurā uz sēdēm pulcējas Ministru kabinets, elektroenerģiju izmanto visas šajā ēkā esošās iestādes – Valsts kanceleja, Pārresoru koordinācijas centrs, Augstākā tiesa, Tieslietu ministrija un ēkas kompleksā esošais ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs, tāpēc nav izdalīta atsevišķi Valsts kancelejas patērētā elektrība, uzsver Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta konsultante Zaiga Barvida. Brīvības bulvārī 36 cena par vienu kilovatstundu pagājušā gada oktobrī, salīdzinot ar 2015. gada oktobri, pieaugusi par aptuveni 5%. «Šā gada vasarā Latvenergo, veicot auditu, atklāja elektrības skaitītāja bojājumu. Tā dēļ patērētā elektroenerģija uzrādījās nekorekti, tas ir, mazāk, nekā faktiski patērēts. Pēc bojājumu novēršanas gada otrajā pusē patērētais elektroenerģijas apjoms atspoguļojas lielāks,» sacīja Z. Barvida.

Aizsardzības ministrija ir vienīgā no aptaujātajām valsts iestādēm, kura neatklāja patērētās elektrības apjomu. Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas vecākā referente Vita Briže vien sacīja, ka par elektrības patēriņu 2015. gada novembrī Aizsardzības ministrija maksāja ap 10 000 eiro. Savukārt par 2016. gada novembrī patērēto elektrību bija jāmaksā ap 12 000 eiro.

Ilze Šteinfelde

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/