Šī gada 1. ceturksnī darba samaksas kāpums gada griezumā ir paātrinājies līdz visstraujākajam tempam kopš 2008. gada beigām. Vidējā alga bija par 8,6% lielāka nekā pirms gada jeb 961 eiro, bet vidējā neto alga auga par 10,2%, sasniedzot 713 eiro,... (Turpināt lasīt)
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām komersantiem jau no 2017. gada janvāra ir jālieto kases aparāti ar pamatdarbības sistēmu, kas atbilst Valsts ieņēmuma dienesta (VID) stingri definētām tehniskām prasībām. Šāda... (Turpināt lasīt)
Apstrādes rūpniecības izaugsme aprīlī pēc straujā izaugsmes tempu palēninājuma martā nav diži atkopusies. Ražošanas apjomi aprīlī auguši par 2.2%, tādējādi šī gada pirmo četru mēnešu vidējo izaugsmi samazinot līdz 4.1%. Salīdzinot ar veiksmīgo sniegumu pērn, lēnāka ārējā pieprasījuma ietekmē izaugsmes... (Turpināt lasīt)
Aprīlī apstrādes rūpniecība gada griezumā pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem auga par 2,2%, tikai nedaudz uzlabojot marta vājo rezultātu. Uzreiz gan jāpiebilst, ka neizlīdzinātajos datos ražošana pieauga par 7,7%. Pirmajā gadījumā novērtējumu ietekmē lielāks darba dienu skaits šajā gadā – ja... (Turpināt lasīt)
Silstošais darba tirgus un minimālās algas kāpums veicināja vidējās bruto algas jeb algas “uz papīra” pieaugumu šī gada pirmajā ceturksnī. Tā bija 961 eiro, kas ir par 76 eiro jeb 8.6% vairāk nekā gadu iepriekš. Ja šādu izaugsmes tempu būs... (Turpināt lasīt)
Šī gada 1. ceturksnī darba samaksas kāpums gada griezumā ir paātrinājies līdz visstraujākajam tempam kopš 2008. gada beigām. Vidējā alga bija par 8,6% lielāka nekā pirms gada jeb 961 eiro. Savukārt vidējā neto alga auga par 10,2%, sasniedzot 713 eiro.... (Turpināt lasīt)
2018.gada 31.maijā Saeimā norisinājās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde, kurā tika apspriests likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Grozījumi). Grozījumu tālākā virzība ar izmaiņām ir izraisījusi ažiotāžu sabiedrībā. Likumprojekta paredzētās izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar jauno izglītības mācība satura... (Turpināt lasīt)
Ekonomika vēl arvien aug strauji. Šī gada pirmajā ceturksnī IKP palielinājās par 1.6% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Savukārt, ja salīdzinām ar atbilstošo periodu pērn, tad izaugsme bija 4.2% (neizlīdzināti dati). Tas viss, neskatoties uz diezgan... (Turpināt lasīt)
Mēs, izglītības profesionāļi, esam par izglītības satura reformu. Ir radies mīts, ka satura reforma nevar notikt bez sešgadnieku reformas, bez skolu optimizācijas, bez minimālā bērnu skaita noteikšanas klasēs un citiem formāliem parametriem. Arī mācības valsts valodā ir būtiski svarīgas Latvijai,... (Turpināt lasīt)
Šis gads Latvijai sākās ar strauju ekonomikas pieaugumu, turklāt uzņemto tempu ir labas cerības saglabāt šogad kopumā pretēji bažām, kas uzplaiksnīja februārī un martā. Ļoti līdzīgi domā arī OECD eksperti, kuri pirms dažām dienām prognozēja 4,1% pieaugumu šogad. Par to... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
