Apstrādes rūpniecības pieaugums šogad ir ar lejupejošu tendenci. Ja februārī ražošana vēl kāpa par 7,7% gada griezumā, tad jūlijā tikai 1,2%. Tas ir vājākais kāpums kopš 2016. gada aprīļa, turklāt rezultāti ir ļoti kontrastaini. Divām šī gada “zvaigžņu” nozarēm —... (Turpināt lasīt)
Sabiedrības apmierinātība ar dzīvi pieaug kopā ar strādājošo skaita un iedzīvotāju ieņēmumu kāpumu – šogad būtiski straujāk par inflāciju aug gan vidējā darba samaksa, gan arī vidējā pensija. Augošā pirktspēja nāk par labu mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuru pārdošanas apjomi šī gada... (Turpināt lasīt)
Latvijas ekonomika šogad turpinās veiksmīgi attīstīties, kaut nozaru dalījumā tā ir kļuvusi mazāk vienmērīga. Par galveno virzītājspēku kļuvusi būvniecības nozare. Nenoteiktības ietekme, kas saistīta ar ABLV banku 2018. gada sākumā, ir bijusi nenozīmīga. Tālāks reālo ienākumu pieaugums nodrošina pamatu noturīgam... (Turpināt lasīt)
Otrais ceturksnis atzīmējās ar strauja vidējās bruto darba samaksas pieauguma turpināšanos. Vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas auga par 8.4% jeb 78 eiro, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, un beidzot pārsniedza 1000 eiro robežu. Atalgojuma kāpumu šogad galvenokārt veicina... (Turpināt lasīt)
Priekšvēlēšanas ir laiks, kad sportistam blakus nofotografēties, roku paspiest vai savā partijas sarakstā iekļaut steidz katrs politisks spēks. Ar Latvijas sporta sasniegumiem steidz palepoties premjers, kas neslēpti smēķē Ministru kabinetā, izglītības un zinātnes ministrs, kam nebija pa spēkam ieviest trešo... (Turpināt lasīt)
Bruto alga Latvijā 2. ceturksnī ir pārsniegusi psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro atzīmi. Līdz šim tas bija noticis vienā atsevišķā mēnesī – pērnā gada decembrī, bet ne vidēji ceturksnī. Pieauguma temps 2. ceturksnī nedaudz piebremzējās salīdzinājumā ar gada sākumu. Darba samaksa... (Turpināt lasīt)
Pēdējo 30 gadu laikā globālie importa tarifi ir pastāvīgi mazinājušies. Tomēr populisma vilnis pasaulē stiprina protekcionisma vēsmas. Tāpēc varam sagaidīt, ka tirdzniecības attiecību saspīlējums saglabāsies. ASV, Eiropas Savienība, Ķīna un pārējās pasaules valstis vēl izsver atbilstošāko tirdzniecības politikas stratēģiju. Taču... (Turpināt lasīt)
Igaunija ir viena no tām valstīm, kuras 13 gadus ilgajā depozīta sistēmas pieredzē daļa varasvīru smēlušies iedvesmu un entuziasmu tās ieviešanai arī Latvijā. Tiesa, lai gan depozīta sistēma Igaunijā darbojas jau ilgstoši un iedzīvotāji salīdzinoši aktīvi izmanto tās piedāvāto iespēju... (Turpināt lasīt)
Šodien publicētie 2.ceturkšņa darbaspēka apsekojuma dati atspoguļo ekonomikas progresu, bet arī iezīmē iemeslus bažām par attīstības sabalansētību nākotnē. Vispirms ir jāatzīmē svarīgākais skaitlis šodienas ziņojumā – nodarbināto skaits gada laikā pieaudzis par 2,0% jeb 17,9 tūkstošiem. Kāpums paātrinās, 1. ceturksnī šis... (Turpināt lasīt)
Šā gada 2. ceturksnī bezdarba līmenis samazinājās līdz 7.7%. Bezdarba līmenis gada laikā ir sarucis par 1.2 procentpunktiem jeb 11.2 tūkstošiem. Tomēr bez darba joprojām ir 75.4 tūkstoši. Tikmēr nodarbinātība ir sasniegusi 64.4%, kas jau ir pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, tomēr, salīdzinot ar Igauniju (~68%),... (Turpināt lasīt)