Zorgenfreija: Eksports turpina priecēt
Ārējā tirdzniecība nenogurdama turpina doties uz priekšu. CSP publicētie dati rāda, ka Latvijas preču eksports eiro izteiksmē maijā audzis par 36.2%, savukārt preču imports bijis pat vairāk nekā uz pusi augstāks kā pirms gada (53.7%).
Eksporta izaugsme bijusi ļoti plaša – kāpums reģistrēts visās svarīgākajās preču grupās, turklāt teju visās – mērāms divciparu skaitļos. Daļa no tā skaidrojama ar pērnā gada bedri eksportā. Piemēram, pērn maijā Covid-19 krīzes ietekmē metālu un to produkcijas kā arī satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports būtiski vilka kopējo eksporta rādītāju uz leju. Savukārt, šogad šajās grupās redzami strauji pieauguma tempi (attiecīgi par 63.2% un 77.5%). Lai gan metālu nozarē pirms-krīzes eksporta rezultāti jau būtiski pārsniegti, ieņēmumus no satiksmes līdzekļu eksporta pirms-krīzes līmenī vēl neesam atguvuši.
Būtiskākais pienesums izaugsmē jau ceturto mēnesi pēc kārtas nācis no kokapstrādes produkcijas, kur eksports bijis par 39.7% lielāks nekā pērn. Kokapstrāde ir ieguvēja gan no pandēmijas veicinātās iedzīvotāju vēlmes iegādāties un uzlabot savus mājokļus, gan plašāka būvniecības uzplaukuma visā pasaulē.
Ieņēmumus no eksporta veicina arī ļoti straujais cenu kāpums. Pēdējie pieejamie dati par Latvijas eksporta produkcijas cenām rāda, ka aprīlī koksnes produkcijai cenas bija par vairāk nekā ceturto daļu (25.3%) augstākas nekā pirms gada, un maijā domājams, ka tās bijušas vēl augstākas. Tomēr pasaules tirgos koksnes cena šobrīd krītas, jo, lai gan vēlme būvēt un atjaunot joprojām ir liela, visam ir savas robežas.
Šogad īpaši strauji audzis mūsu koksnes eksports uz ASV, un šobrīd šī valsts jau stabili ierindojas starp mūsu 10 lielākajiem kokapstrādes produkcijas eksporta partneriem. Jaunu mājokļu celtniecība un mājokļu labiekārtošana maijā ASV būtiski piebremzējusi, kā rezultātā koksnes cenas šajā tirgū jau šobrīd ir aptuveni uz pusi zemākas nekā augstākajā punktā, kas tika sasniegts maijā. Turklāt piedāvājuma puse nesnauž, un kāpums saražotās produkcijas apjomā arī nodrošina cenu korekciju. Tomēr pasaulē koksnes cenas joprojām ir un visticamāk arī vidējā termiņā saglabāsies virs pirms-pandēmijas līmeņa. To veicinās ne tikai tālāka atkopšanās un investīciju kāpums, bet arī arvien jaunas vides prasības, kā rezultātā koksnes izmantošana jaunu ēku būvniecībā nākotnē tikai palielināsies.
Latvijas eksporta tālāka attīstība, protams, atkarīga no tā, kā veicas ekonomikai mūsu mērķa tirgos. Eiropas Komisijas nesenās prognozes par ekonomikas izaugsmi Eiropā ir uzlabotas, salīdzinājumā ar pavasari. Sentimenta indeksi stāsta, ka ekonomikas dalībnieku noskaņojums mums svarīgākajā noieta tirgū – Eiropā – jūnijā bijis augstākajā punktā 21 gada laikā. Tas viss liek domāt, ka tuvākajos mēnešos gan joprojām spēcīgs pieprasījums, gan arī cenu kāpums turpinās uzturēt labus rezultātus eksportā.
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
