Vislielāko naudas summas nākamajam gadam budžeta prioritātēs pieprasījusi Veselības ministrija – nepilnu pusmiljardu eiro jeb 431 miljonu eiro. Pusi no šī pieprasījuma veido nepieciešamie līdzekļi veselības aprūpes pieejamības uzlabošanā – gan gaidīšanas rindu samazināšanā, gan atbalsts retajām slimībām un vēža... (Turpināt lasīt)
Kompensējamām zālēm nākamā gada veselības aprūpes budžetā nepieciešami papildus 30 miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas iesniegtais finansējuma pieprasījums prioritāriem pasākumiem nākamajam gadam. Šogad kompensējamo zāļu budžets ir 161 miljons eiro, kas ir par ceturto daļu lielāks nekā 2017. gadā, saka... (Turpināt lasīt)
No 1.septembra zāļu ražotājiem par 20% jāsamazina cena kompensējamajiem medikamentiem, kas ir dārgāki par valsts kompensējamajām zālēm. To paredz valdība apstiprinātie grozījumi ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos paredz papildināt jauno... (Turpināt lasīt)
Mūsdienās arvien vairāk cilvēku strādā birojā un ikdienu aizvada mazkustīgi sēžot pie datora. Mediķi ir nākuši pie secinājuma, ka sēdošs darbs atstāj graujošu ietekmi uz veselību, jo slodzi izjūt viss cilvēka organisms – pasliktinās ne tikai redze, bet arī pieaug... (Turpināt lasīt)
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) organizatoriskajā darbā jau tiek veiktas pirmās pārmaiņas, kuru rezultātā drīzumā pacienti jutīs, ka dienests strādā efektīvāk un labāk. Pēc viņas sacītā, šobrīd dienests piedzīvo nopietnas pārmaiņas, kas paredz uzlabot dienesta operativitāti dienas laikā, kad tiek... (Turpināt lasīt)
Lemjot par veselības aprūpes finansēšanas likumu, Saeimā aktualizējās jautājums – cik no valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem sniedz valsts un pašvaldību slimnīcas un poliklīnikas un cik privātas veselības iestādes. Valdība šonedēļ ir izskatījusi Veselības ministrijas sagatavoto ziņojumu, saskaņā ar kuru... (Turpināt lasīt)
Veselības ministrija atzīst, ka e-veselībā joprojām varētu būt īslaicīgi traucējumi, taču līdz jūlijam atbildīgās iestādes ir apņēmušās veikt visus nepieciešamos labojumus, lai e-veselība strādātu bez aizķeršanās, NRA.lv pastāstīja Veselības ministrijā. Tāpēc nekādas atkāpes tālākā e-veselības ieviešanā nav plānotas – jau... (Turpināt lasīt)
Veselības ministrija (VM) vēlas no slimnīcām saņemt informāciju, cik mediķu pašlaik strādā virsstundas un vai slimnīcām ir iespējas nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus pēc atteikšanās no pagarinātā normālā darba laika. Lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, no nākamā gada 1. janvāra slimnīcām... (Turpināt lasīt)
Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) aicina pacientus uzticēties, ka vienreiz lietojamus instrumentus slimnīcas neizmanto atkārtoti. Intervijā Latvijas Radio Čakša norādīja, ka ārstniecības iestāžu vadība ir atbildīga par to, kā tiek izmantots valsts piešķirtais finansējums, proti, vai to izlieto lielākiem ārstu... (Turpināt lasīt)
Apgalvojot, ka par veselības pakalpojumiem pacienti praktiski visu samaksā paši, iedzīvotāji maldina sevi un citus. Lai arī veselības aprūpē joprojām pastāv rindas uz izmeklējumiem, plānveida operācijām, konsultācijām pie speciālistiem, valsts atvēlētais finansējums valsts apmaksātiem pakalpojumiem ir būtiski audzis. Tikai viens... (Turpināt lasīt)