Pedagogu kvalitātes pakāpes turpmāk piešķirs skolas direktors, ņemot vērā īpašas, izglītības iestādē izveidotas komisijas ieteikumus. Nozarē strādājošie kopumā šos grozījumus Izglītības likumā atbalsta, tomēr atzīst tos par lokālu, nevis nacionālu sistēmu, kas sevī slēpj arī vairākus zemūdens akmeņus. Likumprojekts, kuru... (Turpināt lasīt)
2016./2017. akadēmiskajā gadā augstskolās un koledžās studēja 82 914 studenti, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas pārskats par augstāko izglītību. Statistika parāda jau visiem zināmo faktu – studējošo nekļūst vairāk, tomēr augstskolu un koledžu skaits kopš 2008. gada palicis gandrīz nemainīgs.... (Turpināt lasīt)
Mācību satura reforma nav vienīgā, ko plāno Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Tas skars arī skolu tīklu – tā optimizāciju grib panākt, arī atsakoties no šābrīža izglītības iestāžu tipiem, piemēram, pašvaldību ģimnāzijām, speciālās izglītības skolām un mācību iestādēm, kas piedāvā... (Turpināt lasīt)
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti pirmajā lasījumā atbalstījuši izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai. Komisija atbalstīja steidzamības piešķiršanu likumprojektam, lai nodrošinātu kvalitātes vērtēšanas nepārtrauktību un novērstu iespējamu situāciju, ka atsevišķi pedagogi... (Turpināt lasīt)
Nozīmīgas pārmaiņas izglītības jomā sagatavojusi Izglītības ministrija. Šodien ministrija sāks oficiālo saskaņošanas procesu tam, lai skolas gaitas sāktos no sešu gadu vecuma. Pērn septembrī IZM nāca klajā ar ieceri par skolas gaitu sākšanu jau sešu gadu vecumā. “Lai no 2018./2019.mācību... (Turpināt lasīt)
Šogad 11 centralizētajos eksāmenos piedalījās 22410 skolēni, kuru 52331 darbus novērtēja 645 vērtētāji. Šobrīd Valsts izglītības satura centrā (VISC) par 9. un 12. klases centralizētajos eksāmenos izteikto vērtējumu iesniegtas 90 apelācijas no 70 personām, vērtējums mainīts 10 gadījumos. Pirmās apelācijas... (Turpināt lasīt)
Matemātikas centralizētā eksāmena (CE) kopumā vājie rezultāti krietni satraukuši šā mācību priekšmeta skolotājus. Visi kā viens atzīst, ka problēmas ir! Zināšanu lejupslīdē tiek saskatīti dažādi iemesli, piemēram, skolēnu motivācijas trūkums, milzīgais stundu kavējumu skaits, interneta tehnoloģiju negatīvā ietekme. Pozitīvas pārmaiņas... (Turpināt lasīt)
Sakārtojot skolu tīklu, pašvaldības ķērušās klāt arī pie vakara (maiņu) un neklātienes vidusskolām. Tam tiek minēti vairāki iemesli: skolēnu samazināšanās, telpu efektīvāka izmantošana, pedagogu algu sarukums tieši šajā sektorā, iekļaujošās izglītības īstenošana. Jelgava ir viena no pašvaldībām, kur tieši šobrīd... (Turpināt lasīt)
Centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti ir maz iepriecinoši – it īpaši matemātikā, kur tie gadu no gada piedzīvo lejupslīdi. Jau tradicionāli labākas zināšanas uzrādījuši valsts ģimnāziju beidzēji, kamēr vakarskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventiem tās ir bijušas trūcīgākas. Matemātiķi par šādu... (Turpināt lasīt)
Šogad skolēnu rezultāti pasliktinājušies visos obligātajos eksāmenos. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) ir pārliecināts, ka ir pēdējais laiks rīkoties, lai situāciju uzlabotu. Intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” Šadurskis norādīja, ka “mēs sēžam uz kūstoša ledus gabala”, skaidrojot, ka... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
