Pandēmijas raisītais zemākais punkts Latvijas ekonomikā ir aiz muguras un pamazām sākam atgūties, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Kazāks norādīja, ka zemākais punkts ekonomikā ir jau aiz muguras un ekonomikā ir atsākusies izaugsme. Vienlaikus... (Turpināt lasīt)
Latvijas valdība šonedēļ apspriedās par to, kā 2021. gada budžeta projekta sagatavošanā atgriezties pie tradicionālās retorikas par naudas trūkumu, vēsta NRA.lv. Valdības 18. augusta sēdes darba kārtībā bija iekļauti četri punkti par valsts 2021. gada budžeta likumprojekta rakstīšanu un finanšu... (Turpināt lasīt)
Pavasari drīz nomainīs rudens, bet nemainīsies cilvēku noskaņojums iegūt sev lielākus mājokļus, vēsta NRA.lv. Tas nav šī gada atklājums, bet gadu simtos un tūkstošos pašsaprotama lieta, ka par mazu mājiņu labāka ir lielā māja un par lielu māju labāka ir... (Turpināt lasīt)
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,4%. Savukārt preču imports samazinājās straujāk – par 5,2%. Līdz ar to arī tirdzniecības deficīts ir mazāks nekā pirms gada. Lai arī daļā eksporta... (Turpināt lasīt)
Samazinoties Covid-19 ierobežojumu ietekmei, Centrālā statistikas pārvalde jūlijā reģistrējusi vasaras vidum netipisku patēriņa cenu kāpumu. Savukārt Neatkarīgā, izanalizējot cenu izmaiņas kopš marta, secināja, ka šajā laikā sadārdzinājusies daļa produktu, bet jo īpaši krīzes produkti, piemēram, griķi, rīsi, makaroni, vēsta NRA.lv.... (Turpināt lasīt)
Latvijā budžeta deficīts šogad varētu būt miljarda eiro apmērā, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV). “Šobrīd esam sasnieguši zemāko līmeni – budžetā iztrūkums ir ap pusmiljardu, budžeta deficīts gada griezumā varētu būt ap miljardu eiro,”... (Turpināt lasīt)
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Precēm tas palielinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem – par 0,5 %. Ekonomikas ministrijā norāda, ka jūlijā patēriņa cenu līmenim ir tendence samazināties, ko ietekmē... (Turpināt lasīt)
Dati par uzņēmēju noskaņojumu jūlijā norāda uz lielāku optimismu, kas nozīmē – ekonomika lēnām atkopjas, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina “Swedbank” galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija. Runājot par iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma, Zorgenfreija uzsvēra, ka “nav tik slikti,... (Turpināt lasīt)
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto IKP ātro novērtējumu, 2.ceturksnī IKP bija par 9,8% mazāks nekā pirms gada. IKP dinamiku ietekmēja apjoma samazinājums ražojošajās nozarēs (par 3,8%) un kritums pakalpojumu nozarēs (par 11%). “Otrā ceturkšņa dati atspoguļo Covid-19 krīzes smagākos... (Turpināt lasīt)
Piektdien “Eurostat” publiskoja iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu par šī gada otro ceturksni. 2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, ES IKP samazinājās par 14,4%, bet eirozonas IKP par 15,0%. Spānijas ekonomikas sarukums otrajā ceturksnī pret iepriekšējā... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
