Kā ziņo statistiķi, valdība pērn ir noslēgusi budžetu ar iztrūkumu 295.4 miljonu eiro jeb 1 % no IKP apmērā. Veiksmīgās izaugsmes dēļ valsts parāds ir sarucis no 40% līdz 35.9% no IKP. No vienas puses 1% deficīts nav nekas ārkārtējs, ekonomika... (Turpināt lasīt)
Šā gada februārī vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0.1%, gada inflācija sasniedza 2.9%. Gada laikā lielāko ietekmi veidoja cenu kāpums ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholam un tabakai, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un... (Turpināt lasīt)
Pārspējot optimistiskākās prognozes un spītējot notikumiem finanšu sektorā, Latvijas IKP pērn ir audzis par 4.8%. Par iespaidīgo kāpumu galvenokārt jāpateicas straujajam izrāvienam būvniecības nozarē. Atzīstamu ieguldījumu izaugsmē ir devusi informācijas un komunikāciju nozare. Šai nozarei ir labs izaugsmes potenciāls arī... (Turpināt lasīt)
2019. gada janvārī, salīdzinot ar 2018. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3%. Precēm cenas pieauga par 3% un pakalpojumiem par 3,2%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kāpumam par mājokli, alkoholam un tabakai, pārtikai un bezalkoholiskajiem... (Turpināt lasīt)
2018. gada novembrī rūpniecības produkcijas apjoms samazinājās par 0.6%. To ietekmēja ražošanas apjoma kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē (-12.2%). Savukārt pieaugumu turpināja apstrādes (+3.3%) un ieguves rūpniecība (+12.1%). Būtiski, ka apjomus turpināja kāpināt gan kokrūpniecība (+3.2%), gan gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozare... (Turpināt lasīt)
2018. gada oktobrī rūpniecības produkcijas apjoms bija par 1.9% zemāks nekā pirms gada. Apjoma kritumu ietekmēja samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē (-18%). Jāpieņem šī sektora svārstīgums, kas atstās iespaidu uz kopējiem rādītājiem arī turpmākajos mēnešos. Būtiski, ka apjoma kāpums saglabājās gan apstrādes... (Turpināt lasīt)
Oktobris naftas tirgū atnesa negaidītus pavērsienus. Kopš tā sākuma Brent jēlnaftas cena nogāzās par aptuveni 30% no 86 USD līdz 59 USD. Vērtējot dinamiku, nevar nepamanīt investoru uzvedību, kas kopš septembra beigām ir mazinājuši neto garās pozīcijas par 40% jeb... (Turpināt lasīt)
Akciju tirgi mēdz būt priekšvēstneši cikla maiņām ekonomikā. Taču daudz biežāk straujš akciju cenu kritums ekonomiku ietekmē minimāli vai neietekmē vispār. Ja aplūko 18 periodus, kad ASV akcijas (S&P 500) samazinājās par 10% vai vairāk, tikai trīs gadījumos sekoja globāla... (Turpināt lasīt)
Septembrī gada inflācija sasniedza 3.2%. Precēm cenas pieauga par 3.3%, pakalpojumiem par 2.9%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli, alkoholam un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un dažādu preču un... (Turpināt lasīt)
Augustā gada inflācija sasniedza 2.8%. Lielākā ietekme patēriņa cenām augustā bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokli, alkoholu, tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Turpmākajos mēnešos... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
