Jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums samazinājās par 10.3 %. Preču eksports saruka par 8.2%, bet imports par 11.9%. Gada pirmajā pusē eksports ir noturējies kripatiņu virs nulles – 0.33%. Tas, ka globālās vides vēsie vēji ietekmēs uz eksportu orientējošās nozares,... (Turpināt lasīt)
Jūlijā piedzīvojām spēcīgu cenu līmeņa pazemināšanos 1% apmērā, ko galvenokārt noteica sezonālie faktori un degvielas cenas samazināšanās. Pēc šādiem atplūdiem, gada inflācija noslīdēja līdz 2.9%. Lielāko ietekmi uz inflācijas kāpumu gada izteiksmē veido pārtikas, alkohola, mājokļa, kā arī dažādu izklaides... (Turpināt lasīt)
Kā liecina ātrais novērtējums, IKP 2. ceturksnī ir palielinājies par pieticīgu 2.1%. Pieauguma tempu krišanās bija neizbēgama, taču pašreizējā palēnināšanās īstenojas pārsteidzoši strauji. To daļēji apstiprina visai trūcīgā ātrā novērtējuma pavadošā informācija, kas tik vien norāda, ka izaugsme galvenokārt turpina... (Turpināt lasīt)
Viens no globālās ekonomikas bremzēšanās iemesliem ir bijusi visaptveroša rūpniecības izaugsmes lejupslīde, taču autobūvē ir veicies īpaši slikti. Lai gan pie vainas ir daudzi īslaicīgi faktori, situācija nozarē norāda arī uz sarežģījumiem ilgtermiņā, kur liela nozīme ir tirdzniecības kariem. Autobūves... (Turpināt lasīt)
Inflācijas kāpums maijā bija 0.2%, kas bija mērenāks, nekā gaidīts. Gada laikā inflācija sasniedza 3.3%. Precēm cenas pieauga par 3.4%, pakalpojumiem par 3.1%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada maijā bija cenu kāpumam pārtikai, ar mājokli... (Turpināt lasīt)
Precizētie dati ir izrādījušies nedaudz pozitīvāki par ātro novērtējumu. Tie liecina, ka IKP ir audzis par 3%. Kopumā nozaru veikums izskatās pietiekami solīdi, ar kritumu pārējā rūpniecībā, ko ietekmēja elektroenerģijas ražošanas samazināšanās šogad, jo apstākļi tam bija mazāk labvēlīgi nekā... (Turpināt lasīt)
Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 7.0%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 6.7%. Nepārtikas preču pārdošanas apjoms, neskaitot degvielu, palielinājās par 8.1%, autodegvielas par 4.9%. Pieaugums bija vērojams visās mazumtirdzniecības nozarēs, izņemot farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecību. Bažas, kas skar... (Turpināt lasīt)
Par to, ka darba samaksas kāpums šogad turpināsies, šaubu nebija nekādu. Jautājums bija – kāda tempā. Statistika liecina, ka šā gada 1. Ceturksnī darba samaksa ir augusi par 7.8%, sasniedzot 1 036 eiro. Darba samaksas mediāna bija 799 eiro. Kāpums... (Turpināt lasīt)
Gada sākumā, salīdzinājumā ar 2018. gada ceturto ceturksni, bezdarba līmenis nemainījās un bija 6.9%. Savukārt nodarbināti bija 903.6 tūkstoši jeb 64.4%. Tas, ka bezdarbs gada pirmajos mēnešos saglabājās nemainīgs, nav nekāds pārsteigums. Aktīvāka kustība darba tirgū uzrādīsies gada otrajā un... (Turpināt lasīt)
Tas, ka izaugsmes nosacījumi vājinās, ārējā vide signalizēja visu pērno gadu, īpaši gada otrajā pusē. Taču uzrāviens būvniecībā šos signālus veiksmīgi noslāpēja un ļāva sasniegt straujāko izaugsmi pēdējo gadu laikā. Gada sākumā izaugsme ir noslīdējusi līdz 2.8%, kas Latvijas ekonomikai... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
