Preču eksports janvārī varēja dižoties ar straujāko pieaugumu pēdējo desmit mēnešu laikā, apliecinot, ka koronavīrusa simptomi tam vēl nebija sākuši izpausties. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta apgrozījums janvārī palielinājās par 7.2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.... (Turpināt lasīt)
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā bruto alga jeb alga “uz papīra” pērn palielinājās par 7.2%. Lai gan tas ir lēnāk nekā 2018. gadā, kad vidējās algas pieaugums sasniedza 8.4%, tas joprojām ir gana strauji. Algu pieauguma pamatā galvenokārt... (Turpināt lasīt)
Lai gan ekonomikas izaugsme ir būtiski palēninājusies, darba tirgū atslābums pagaidām vēl nav manāms. Darba roku joprojām trūkst, un bezdarbs turpina mazināties, tuvojoties vēsturiski zemākajam rādītājam. Pērn bezdarba līmenis saruka līdz 6.3%, kas ir par gandrīz veselu procentpunktu mazāk nekā... (Turpināt lasīt)
Neskatoties uz joprojām diezgan strauju vidējās algas kāpumu un mājsaimniecību patēriņa pieaugumu, mazumtirdzniecības uzņēmumu pārdošanas apjomi pērn auga vien par 2.4% (salīdzināmās cenās), kas ir gandrīz uz pusi lēnāk nekā gadu iepriekš. Sabremzēšanās pamatā galvenokārt bija vājāks sniegums pārtikas produktu... (Turpināt lasīt)
Pērn tendences starptautiskajā tirdzniecībā strauji mainījās. Pirmkārt, savu uzvaras gājienu turpināja protekcionisms. Pasaules Tirdzniecības organizācija ziņoja, ka tās dalībvalstu piemērotie tirdzniecības ierobežojumi ir sasnieguši vēsturiski augstāko līmeni. Ar jaunu sparu uzvirmoja jau agrāk uzsāktais ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts. Otrkārt,... (Turpināt lasīt)
Eksportam šogad nav klājies viegli. Ja pērn preču eksporta vērtība auga par turpat 10%, tad šī gada desmit mēnešos redzam vien vārgu 0.6% pieaugumu, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn. Oktobra dati ar 0.5% kāpumu iezīmē līdzīgas tendences kā gadā kopumā.... (Turpināt lasīt)
Strauji augošā vidējā alga norāda uz joprojām saspringtajiem apstākļiem darba tirgū. Algu kāpumu diktē darbaspēka trūkums un nozarēm specifiskas iniciatīvas papildus tādiem ilgtermiņa algu izaugsmi virzošiem faktoriem kā strādājošo produktivitātes kāpums un inflācija. Trešajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas... (Turpināt lasīt)
Neskatoties uz ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, bezdarba līmenis turpina sarukt. Trešajā ceturksnī tas samazinājās līdz 6%, kas ir par veselu procentpunktu mazāk nekā gadu atpakaļ. Ņemot vērā, ka kritums vērojams arī strādājošo skaitā, varam secināt, ka bezdarba līmeņa sarukuma pamatā ir... (Turpināt lasīt)
Šī gada trešā ceturkšņa laikā ekonomika ir augusi par 0.7% (sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), kas ir nedaudz lēnāk nekā otrā ceturkšņa laikā, bet joprojām tas ir diezgan labs izaugsmes temps. Gada laikā jeb šī gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar... (Turpināt lasīt)
Tādi nepārdomāti politikas lēmumi kā tirdzniecības tarifu paaugstināšana un Breksits nelabvēlīgi ietekmē ne tikai pasaules ekonomikas izaugsmi un starptautiskās tirdzniecības plūsmas, bet arī mazo un atvērto Latvijas ekonomiku. Līdz ar ekonomikas izaugsmes bremzēšanos mūsu tirdzniecības partnervalstīs vājinās pieprasījums pēc Latvijā... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
