Kā jau gaidīts, Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti apstiprināja, ka bezdarbs otrajā ceturksnī palielinājās, savukārt nodarbinātība samazinājās. Latvija pieredzēja straujāko ekonomikas aktivitātes kritumu viena ceturkšņa laikā datu publicēšanas vēsturē, kam nenoliedzami bija jāatspoguļojas arī vājākos darba tirgus rādītājos. Tomēr... (Turpināt lasīt)
Izskatās, ka eksportā zemākais šīs krīzes punkts tika sasniegts maijā. Jūnijā situācija jau būtiski uzlabojās, tomēr joprojām eksporta sniegums bija vājāks nekā pērn. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem preču eksporta vērtība jūnijā samazinājās par 1.4%, salīdzinot ar to pašu... (Turpināt lasīt)
Pēc trīs mēnešu pārtraukuma, kuru laikā ar vīrusa ierobežošanu saistītie pasākumi un piesardzība atturēja iedzīvotājos no iepirkšanās, kas mazumtirgotājiem nozīmēja zaudējumus, jūnijā mazumtirdzniecībā atgriezās pieaugums. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās rāda, ka mazumtirgotāju pārdošanas apjomi jūnijā... (Turpināt lasīt)
Maijā mazumtirgotāju pārdošanas apjomi saruka trešo mēnesi pēc kārtas, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati rāda, ka mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums salīdzināmajās cenās maijā bija par 0.6% mazāks nekā gadu iepriekš. Tomēr kritums bija būtiski... (Turpināt lasīt)
Otrais ceturksnis eksportā iesākās drūmi. Koronavīruss, ar tā ierobežošanu saistītie pasākumi un liela nenoteiktība bija pārņēmuši mūsu tirdzniecības partnervalstu ikdienu. Gan traucējumi piegāžu ķēdēs, gan pieprasījuma kritums nelabvēlīgi ietekmēja ārējo tirdzniecību. Arī Latvijas mazā, atvērtā ekonomika to sajuta. Centrālās statistikas pārvaldes... (Turpināt lasīt)
Koronavīrusa radītais trieciens uzņēmumu apgrozījumam liek uzņēmumiem meklēt iespējas sarauties, lai pārlaistu vīrusa krīzi. Viena no parasti nozīmīgām izdevumu pozīcijām ir darbaspēka izmaksas. Lai tās samazinātu, uzņēmumiem jāizšķiras, vai griezt bonusus un pamatalgu, vienoties par darba stundu samazināšanu, sūtīt darbiniekus... (Turpināt lasīt)
Līdzīgi kā ekonomikas aktivitāte arī darba tirgus izjuta pirmo koronavīrusa drebuli jau pirmajā ceturksnī, neskatoties uz to, ka ar vīrusa izplatības ierobežošanu saistītie pasākumi bija spēkā vien pāris pirmā ceturkšņa nedēļu. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka faktiskais bezdarba līmenis... (Turpināt lasīt)
Līdzīgi kā citi ekonomikas rādītāji arī eksports sagrīļojās jau martā. Tomēr pirmais ceturksnis vēl izskatījās diezgan labi, ņemot vērā labo sniegumu gada pirmajos divos mēnešos. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta vērtība martā samazinājās par 0.7%, salīdzinot ar... (Turpināt lasīt)
Gan valstī noteikto ierobežojumu dēl, gan piesardzības mudināta, sabiedrība kopumā ir kļuvusi mazāk mobila, izteikti vairāk laika pavadot mājās vai to tuvumā. Google mobilitātes pētījums apstiprina, ka iedzīvotāji daudz retāk dodas uz veikaliem. Turklāt krīzes apstākļos palielinās bažas par darba... (Turpināt lasīt)
Februāra lieliskie eksporta dati vēl klusē par Covid-19 ietekmi. Preču eksporta vērtība februārī pieauga par 9.5%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Lielu daļu kāpuma nodrošināja elektroiekārtu un mehānismu, kā arī pārtikas un lauksaimniecības produktu (dārzeņu un augļu, piena produktu... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
