Šteinbuka: Vajadzētu domāt par budžeta deficīta samazinājumu
Izlietojot Eiropas Savienības (ES) piešķirto naudu, Latvijai ir jāizvairās no pārāk dārgiem un neefektīviem projektiem, intervijā Latvijas Radio atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Kā zināms, otrdien, 21. jūlijā, Briselē, noslēdzoties Eiropas Savienības (ES) pastāvēšanas vēsturē vienam no ilgākajiem dalībvalstu līderu samitiem, panākta bezprecedenta vienošanās par nākamo ES daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, kas nozīmē vairāk nekā 10 miljardu eiro pienesumu Latvijas izaugsmei.
“Esmu ļoti gandarīta par to, kā Eiropas līderi pierādīja savu briedumu, ka Eiropas līderiem izdevās vienoties par ļoti sarežģīto budžetu,” sacīja Šteinbuka
Pēc viņas sacītā, valdības rīcībā ir Nacionālais attīstības plāns, kas iezīmē galvenos kritērijus un galvenos virzienus, kā ES piešķirto naudu prātīgi izmantot. Vienlaikus izņemot “Rail Baltica” projektu, Latvijas nacionālajā attīstības plānā vēl nav konkrētu projektu.
“Kādi konkrēti projekti tiks attīstīti mēs vēl nezinām,” sacīja Šteinbuka, turpinot, ka 10,5 miljardi eiro jāiegulda Latvijas produktivitātes un konkurētspējas celšanā.
“Mums ir zema produktivitāte, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Mums ir relatīvi zema konkurētspēja. Un absolūti nepieciešams tagad tik galā ar tiem izaicinājumiem,” sacīja FID priekšsēdētāja.
Viņa norādīja uz to, ka nepieciešams, lai sabiedrība tiktu iepazīstināta ar šiem projektiem, lai jau tagad tiktu izveidota laba audita sistēma un caurspīdīgums kā nauda tiks ieguldīta, jo savādāk kādi projekti varētu būt pārāk dārgi vai neefektīvi.
“Modinātāja zvans jau bija – nauda ir piešķirta, un ir jāsāk strādāt. Mēs nevaram tagad ilgi domāt,” piebilda Šteinbuka.
Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami gandrīz 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums, salīdzinot ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020. gadam. Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem ap 2,5 miljardus eiro. Joprojām no ES kopējā budžeta saņemsim vairāk nekā iemaksājam – par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.
