Petraviča: Valdība ir pieļāvusi daudz kļūdu savā komunikācijā ar sabiedrību
Daudzi pensionāri ir šausmās, jo nāksies izvēlēties starp siltumu un ēdienu, “Neatkarīgajai” sacīja labklājības ministre, tagad Saeimas frakcijas “Neatkarīgie” deputāte Ramona Petraviča.
“Šobrīd sabiedrība tiek sašķelta, tiek kultivēts naids starp vakcinētajiem un nevakcinētajiem. Kaut gan tajā pašā laikā cilvēki spēj iziet ielās, un tur visi ir kopā – gan vakcinēte, gan nevakcinētie. Bet sociālajos tīklos sēt vēl vairāk naida, kad situācija ir galēji saspringta, – tā ir liela nelietība. Pēc tam sekoja nākamais naida izvirdums no kādas Selmas, kura publiski pauda domu: jo vairāk krievvalodīgo nomirs, jo labāk klāsies latviešu valodai. Kuri būs nākamie, pret kuriem vērsīsies šādi interneta teroristi? Geji un lesbietes?” komentēja Petraviča.
“Tagad – gadījumā ar nāves vēlējumiem nevakcinētajiem – ir manējais un vēl viena cilvēka iesniegums. Bet tie vairs nav nekādi joki, jo tādi nāves vēlējumi attiecas arī tiem, kuri guļ slimnīcās ar citām diagnozēm – ar audzējiem, ar sirdskaitēm,” uzsvēra politiķe.
Pēc viņas teiktā, ļoti daudzi pensionāri ir šausmās, jo viņi saprot, ka nāksies izvēlēties starp siltumu un ēdienu: “Abus nopirkt nebūs iespējams. Kad sāku strādāt par ministri, minimālā pensija bija 70 eiro, panācu, ka minimālā pensija nu ir 149,60 eiro. Bet arī tas ir par maz, turklāt pensijas indeksācija nenosedz inflāciju, kas turpina augt. Vairums pensionāru saņem pensiju līdz 500 eiro, ļoti neliela ir tā daļa, kas saņem 1000 eiro. Vairums dzīvo uz nabadzības robežas. Kad atnāks novembra un decembra rēķini par apkuri un elektrību, pensionāri sāks domāt: samaksāt rēķinus vai uzkrāt parādus un tomēr paēst? Un jāpērk arī zāles.”
“Sazinājos ar Latvijas pensionāru federācijas priekšsēdētāju Aiju Barču. Izrunājām, ka viena iespēja ir vienreizējs pabalsts katram pensionāram – līdzīgi kā bija pavasarī ar 200 eiro. Varētu būt arī lielāka summa, tas ir diskutējams jautājums. Tas varētu vismaz uz pāris mēnešiem kompensēt sadārdzinājumu, kas izaudzis tagad. Otrs veids: jādomā par pensiju indeksāciju divreiz gadā. Pirmā indeksācija ir 1. oktobrī, otrā varētu būt aprīlī. Kad vēl biju ministres amatā, mēs izstrādājām jaunu piedāvājumu, lai palielinātu pensijas. Proti, pensijai noteikt pamatbāzi 136 eiro apmērā, plus tā summa, ko veido cilvēka darba gadu uzkrājums. Ja cilvēks šodien, piemēram, saņem 300 eiro – tā ir summa, ko viņš ir nopelnījis pensijai savos darba gados, plus vēl 136 eiro. Citādi nedrīkst, jo pēc tām mazajām algām, kādas ir bijušas pēdējās desmitgadēs, nav iespējams saņemt augstākas pensijas. Ar tām pensijām, kas tagad tiek saņemtas, nav iespējams izdzīvot, kur nu vēl cieņpilni dzīvot,” sacīja Petraviča.
Runājot par vakcināciju, Petraviča pauda, ka “valdība ir pieļāvusi daudz kļūdu savā komunikācijā ar sabiedrību, neskaidrojot nedz labās, nedz problemātiskās puses vakcinācijai. Kāpēc, piemēram, netiek skaidri noteikts, ka cilvēkam, kurš jūtas slikti pēc vakcinācijas, iedos divas brīvas dienas ar algas saglabāšanu un to garantēs valsts?”
“Kāpēc valdība sagrābjas no visas pasaules kaut kādus aizliegumus un ierobežojumus un tos ievieš pie mums? Piemēram, Polijā un Čehijā vakcinācijas aptvere ir tikai par 10% augstāka nekā Latvijā, taču šīs valstis atrodas zaļajā zonā, kumulatīvais rādītājs viņiem ir ļoti zems, tāpēc jautājums: kāda viņiem ir pieeja kovida apturēšanā? Ko viņi dara citādi nekā mēs? Varbūt aizbraukt uz turieni un papētīt šos jautājumus? Rosināšu Pavļutam to izdarīt. Bet ko mēs? Mēs katru dienu medijos lasām un dzirdam, cik ir inficējušies, cik miruši utt. Tikai to vien! Valdība neieklausās sabiedrībā, neieklausās, piemēram, lielā tās daļā – studentos, kuri tomēr būs mūsu nākotnes veidotāji. Toties valdība atzīst, ka neko nedarīja tāpēc, ka “baidījās no masveida protestiem”. Un ja nu pie robežām sākas kaut kādi masveida nemieri, tad valdība tā nobīsies, ka metīsies uz pirmo lidmašīnu un bēgs prom no Latvijas?! Šai valdībai vienmēr būs vainīga nekonstruktīvā opozīcija un neizglītotā tauta. Bet valdība arī varētu būt paškritiska un pajautāt pati sev: vai mums jelkad ir bijis kāds plāns, lai tiktu galā ar kovidu?” turpināja politiķe.
Foto: Valsts kanceleja