Mājokļu tirgus vīrusa krīzē noturīgs
Mājokļu pieejamība Baltijas valstīs ir saglabājusies augsta visos trijos 2020. gada ceturkšņos. Salīdzinot ar pagājušo gadu, mājokļi trešajā ceturksnī ir kļuvuši pieejamāki vidējai mājsaimniecībai Rīgā un Tallinā, kamēr Viļņā mājokļu pieejamība nedaudz mazinājusies. Mājokļu pieejamība atkarīga no mājsaimniecību finansiālā stāvokļa, ko savukārt nosaka norises darba tirgū. Darba tirgus Baltijā šogad kopumā izcēlies ar augstu noturību pret vīrusa krīzi, un mājsaimniecības, it īpaši turīgākās, spēj pat audzēt uzkrājumus. Rīgā mājokļu pieejamību veicināja tas, ka dzīvokļu cena saglabājusies teju nemainīga pret iepriekšējo gadu. Pārējās Baltijas galvaspilsētās gan stāsts ir cits – lai gan algu kāpums turpinājās, dzīvokļu cenas auga straujāk kā algas. Tas skaidro mājokļu pieejamības kritumu Viļņā. Taču Tallinā pazeminātās banku apkalpošanas maksas palīdzēja uzturēt mājokļu pieejamību vēl virs pagājušā gada līmeņa.
Vasarā varēja novērot Baltijas mājokļu tirgus atkopšanos, pēc pandēmijas radītā sabremzējuma pavasarī. Kopējais darījumu skaits trešajā ceturksnī Latvijā samazinājās par 9.4%, kam par iemeslu kalpo veikto darījumu skaita kritums otrreizējā tirgū. Taču trešā ceturkšņa ne visai labie vidējie rādītāji slēpj tendences maiņu – septembrī darījumu skaits Latvijā jau pārsniedza iepriekšējā gada līmeni, kas norāda uz tirgus aktivitātes strauju atjaunošanos. Ceturtajā ceturksnī vīruss atgriezās, līdz ar to darījumi otrreizējā tirgū uz gada beigām visticamāk, varētu atkal sarukt, tādējādi nomācot tirgus aktivitāti. Taču to daļēji atsvērs noslēgtie darījumi jaunajos un renovētajos projektos – sākotnējā informācija liecina, ka pirmreizējais tirgus arī šī viļņa laikā turas labi.
Trešajā ceturksnī vidējā mājokļa cena Rīgā pieauga par 0.8% – ļoti piezemēts rezultāts uz straujā Viļņas un Tallinas cenu kāpuma fona (attiecīgi 12% un 6%). Rīgas vidējās dzīvokļu cenas teju stagnācija vērojama, jo sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz samazinājās, kamēr jauno dzīvokļu cenas turpināja augt. Indikatīvie dati par oktobri norāda pat uz straujāku cenu kāpumu, nekā trešajā ceturksnī. Turklāt noslēgtie pirkuma līgumi nesen ekspluatācija nodotajām celtnēm liecina par nerimstošu aktivitāti jauno un renovēto dzīvokļu darījumu skaitā, kas balstīs vidējo mājokļu cenu gada nogalē.
Vidējā alga pagājušajā ceturksnī Rīgā pieauga par 5.8%, un arī parējās Baltijas valstīs manāma vidējās algas pieauguma tempa palielināšanās. Līdzīgi kā pirmajā pandēmijas vilnī – algu izaugsme Latvijā varētu palēnināties ceturtajā ceturksnī, taču saglabāsies pozitīva. Būtiskāka algu pazemināšanās gaidāma nozarēs, ko pandēmijas otrais vilnis skar visvairāk. Valsts atbalsts palīdzēs darba tirgum, bet algu kāpuma izredzes nākotnē varētu mazināt pavasarī notikusī uzņēmumu iekšējo rezervju tērēšana.
Koronavīrusa otrais vilnis sākās uzreiz pēc mājokļu tirgus aktivitātes atjaunošanās septembrī. Mājokļu vidējās cenas kritums netika novērots gada pirmajā pusē, tādēļ iespēja, ka cenas kritīsies gada beigās, ir maza. Lai gan epidemioloģiskā situācija ir būtiski sliktāka nekā pavasarī, atkārtota iedzīvotāju saskarsme ar pandēmiju un tās ierobežojumiem nozīmē to, ka situācija tiek uztverta mierīgāk. Turklāt, panākumi vakcīnu jomā veicina optimistiskāku skatu uz nākotni, samazinot iespēju, ka mājsaimniecības šoziem pieņems panikas vadītus lēmumus. Mājokļu tirgus noturība, ko redzējām šā gada laikā, un nākotnē gaidāmie pandēmijas medicīniskie risinājumi liek domāt, ka mājokļu tirgus nebūs viens no vīrusa krīzes upuriem.