KP nepieciešama izpratne par pašvaldību atbildību atkritumu apsaimniekošanā
Pieredzes trūkuma dēļ nepietiekama izpratne par obligātajiem komunālajiem pakalpojumiem, kas jānodrošina pašvaldībām. Zināšanu trūkums par atkritumu apsaimniekošanas nozari un ar to saistīto obligāto Latvijas valsts un ES uzstādījumu izpildi vai arī vēlme piesaistīt preses uzmanību ar skaļiem paziņojumiem. Kāds no šiem faktoriem varētu skaidrot jaunā Konkurences padomes (KP) vadītāja izteikumus par to, ka labākais risinājums atkritumu apsaimniekošanai Rīgā būtu brīvais tirgus un iespēja katram iedzīvotājam izvēlēties savu pakalpojuma sniedzēju, uzskata Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis.
Šonedēļ KP vadītājs nāca klajā ar izteikumiem, ka no konkurences viedokļa labākais risinājums atkritumu apsaimniekošanas jautājumu noregulēšanā būtu brīvais tirgus, kur ikviens patērētājs varētu izvēlēties pakalpojumu sniedzēju pēc sevis izvēlētiem kritērijiem – vai tās ir smukākas mašīnas, vai lētāka cena, vai atsaucīgāki šoferi, vai profesionālāka pakalpojuma sniegšana. Šādi tirgus un konkurences uzrauga izteikumi rada satraukumu pašvaldībās. Tāpēc pašvaldību organizācijas aicina KP pamatīgāk iedziļināties gan pašvaldības autonomajās funkcijās, gan arī to sasaistē ar valsts politiku, ES regulām un patiesajām iedzīvotāju interesēm.
“Likumā par pašvaldībām ir definētas pašvaldību funkcijas. Tostarp likuma 15. pantā ir noteikts, ka pašvaldību autonomā funkcija ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Tas nozīmē ne vien paša komunālā pakalpojuma nodrošināšanu, bet arī tam atbilstošas infrastruktūras radīšanu un attīstīšanu, atbilstoši valsts pamatnostādnēm un ES virzītajam zaļajam kursam, regulām un uzstādījumiem. Praktiski tas nozīmē, ka pašvaldībai ir jārūpējas, lai ir kvalitatīvas ielas, pa kurām var pārvietoties komunālo pakalpojumu sniedzēji – tostarp atkritumu izvedēji.
Ir jāgādā, lai viņi pārvietojas pa ielām iespējami pārdomātos maršrutos un ar iespējami jaunāku tehniku, kas atstāj iespējami mazāku iespaidu gan uz ielu un ceļu seguma kvalitāti, gan gaisa piesārņojumu. Turklāt pašvaldībai ir jāatbild par to, lai atkritumu apsaimniekošana notiek atbilstoši prasībām, ar aizvien pieaugošu šķiroto un otrreizējai pārstrādei nododamo atkritumu īpatsvaru. Nekas no šī visa nav iespējams, ja katras mājas iedzīvotājs izdomās sludinājumu portālā izvēlēties sev atkritumu izvedēju un viena pēc otras atbilstoši katra cilvēka individuālajam pasūtījumam pa ielām sāks braukāt neskaitāmu atkritumu izvedēju mašīnas,” asi situāciju iezīmē LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.
LPS priekšsēdis Gints Kaminskis akcentē, ka pašvaldībai ir jārada tādi apstākļi, lai komunālie pakalpojumi – arī atkritumu apsaimniekošana – kvalitatīvi un samērīgā cenā tiktu nodrošināti katram pašvaldības iedzīvotājam. Atsakoties no pašvaldību iepirkumos noteiktā regulējuma, kas atkritumu apsaimniekotājam ir saistošs un uzliek par pienākumu vienādu maksu aprēķināt kā centrā dzīvojošiem, tā arī attālo reģionu iedzīvotājiem, rezultātā radīs tādu situāciju, kad ārpus lielām pilsētām dzīvojošie iedzīvotāji var palikt bez pakalpojuma, jo brīvā tirgus cena viņiem būs pārāk augsta, bet par zemāku cenu neviens atkritumus nevedīs.
“Ir loģiski, ka izmaksas ārpus centra dzīvojošu iedzīvotāju apkalpošanai ir pamatoti augstākas un apsaimniekotāji nelabprāt apkalpo dārgus, ekonomiski neizdevīgus maršrutus. Taču pašvaldības ar saviem iepirkumiem šo jautājumu ir atrisinājušas. Absolūti brīvais tirgus ārpus pilsētām dzīvojošos iedzīvotājus faktiski atstās bezizejas situācijā – pakalpojums vai nu vispār nebūs pieejams, vai būs pieejams par nesamērīgi augstu cenu. Turklāt, pētījumi liecina, ka mēģinājumi atkritumu apsaimniekošanas tirgū ieviest pašregulāciju ar brīvo konkurenci patiesībā cenu tikai palielina – tā tas ir bijis tā tas bija arī Polija, kas no brīvā tirgus atteicās jau 2013. gadā un arī kaimiņos Igaunijā. Nav nekāda iemesla uzskatīt, ka pretēji notiktu Latvijā. Turklāt šāda situācija, sagraujot gadiem izveidotu un stabilu sistēmu, tiks sekmēta nelegāla atkritumu izvešana, strauji palielinot atkritumu apjomu mežos, karjeros un citur, radot būtisku apdraudējumu videi,” uzsver G.Kaminskis.
Šādas iedzīvotāju brīvas izvēles iespējas likvidē pašvaldībām jebkādas kontroles iespējas par to, vai visi iedzīvotāji atbilstoši likumam vispār noslēdz līgumu par atkritumu izvešanu. Šobrīd ir precīzi zināms, ka katrs pašvaldības iedzīvotājs ir noslēdzis līgumu par atkritumu apsaimniekošanu un ir zināms, ka atbilstoši viņa prasībām šis pakalpojums tiek nodrošināts. Pamatā šos datus un uzskaiti nodrošina atkritumu apsaimniekošanas sniedzējs. Ja konkrētu atkritumu apsaimniekotāju nav un katrs cilvēks var meklēt savējo, zūd jebkādas kontroles iespējas un atkal varam atgriezties laikos, kad privātmāju iedzīvotāji tā vietā, lai maksātu par atkritumu apsaimniekošanu, savus atkritumus vienkārši ved uz daudzdzīvokļu namu konteineriem.
Īstenojot KP vadītāja izteikumus par tirgus atvēršanu, jārēķinās, ka izzudīs atkritumu šķirošana – tā vienkārši nebūs saimnieciski izdevīga un pakalpojumu sniedzēji to nenodrošinās. Savukārt tas nozīmē pilnīgu Latvijas izstāšanos no Eiropas zaļā kursa, vides politikas uzstādījumu īstenošanas ar aizvien apjomīgāku atkritumu otrreizēju pārstrādi.
Ja KP uzskata, ka pašvaldībai nav jārūpējas par to, lai ielas netiek izdangātas ar pārāk intensīvu smago atkritumu izvedēju automašīnām, kas braukā viena pēc otras un būtiski ietekmē arī gaisa kvalitāti. Ja nav nepieciešams, lai pašvaldībām ir instrumenti, kā atkritumu apsaimniekotājiem izvirzīt prasības par investīcijām gan tehnikas iegādē, gan atkritumu apsaimniekošanas kopējās sistēmas infrastruktūrā. Ja nav nepieciešams, lai tiek attīstīta atkritumu šķirošanas infrastruktūra un ES zaļais kurss. Ja nav vajadzīgs, lai samērīgā cena atkritumu apsaimniekošanas pakalpojums ir pieejams visiem, tad noteikti varam piekrist KP priekšlikumam un atkritumu apsaimniekotāja izvēli atstāt katra iedzīvotāja ziņā. Tad nākamais solis varētu būt arī brīvā tirgus nodrošināšana ūdensapgādē, kanalizācijā un apkurē – arī te katrs varētu izvēlēties savu cauruli, savu krānu un savu skursteni.
