autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Gašpuitis: Veiksmīga pielāgošanās mazina negatīvo ietekmi

Latvijas ekonomika kārtējo reizi ir spējusi pārsteigt, norādot, ka ir daudz labākā formā, nekā par viņu domā prognozētāji. IKP dati rāda, ka neskatoties uz sarežģīto situāciju ceturtajā ceturksnī ekonomika turpināja atgūties, pieaugot par 1.1%, bet gada izteiksmē kritums sadila līdz -1.4%. Tādejādi par gadu kopumā COVID-19 radītais samazinājums bija -3.6%, kas ir krietni optimistisks iznākums.

Baltijas valstu ekonomikām 2020. gadā ir klājies ievērojami labāk nekā lielākajai daļai eirozonas valstu, kas ir pārsteidzoša atšķirība salīdzinājumā ar Globālo finanšu krīzi. Valstu stimulēšanas pasākumi un noturīgais eksports ir bremzējis IKP kritumu. Arī apstrādes rūpniecība uzrādīja labu noturību pret raisītajām izaicinājumiem. Pozitīvas tendences, visticamāk, turpinājās publiskajā sektorā. Tikmēr kritums bija vērojams pakalpojumos, kas tieši izjuta ierobežojumu atjaunošanu.

To negatīvais iespaids izteiktāk būs redzams šā gada sākumā. Mazumtirdzniecībā gada pēdējos mēnešos nonāca jau krituma fāzē, kaut e-kanālos izaugsme piedzīvoja jaunu uzrāvienu. Viesmīlības sektoros turpināja valdīt sasalums. Paredzams, ka, atvieglojot ierobežojumus, patēriņš strauji atgūsies. Tālāks algu pieaugums turpinās uzlabot pirktspēju un stiprinās atveseļošanos. Vērtējot darba tirgu jāņem vērā, bezdarba virsotne tiks sasniegta šā gada pirmajā pusē. Gada otrajā pusē darba tirgus atsāks uzsilt. Izaugsmes paātrināšanās sagaidāma 2022. gadā, kad apgriezienus uzņems Eiropas atjaunošanās fondu ieplūde, nostabilizēsies pārliecība un saruks vīrusa ietekme. Šim gadam lielākais izaicinājums ir spējā paātrināt vakcināciju, lai rudenī izvairītos no ierobežojumu atjaunošanas. Latvijas IKP, pēc krituma pērn par 3,6%, šogad palielināsies par 3,9%.

Publicētie dati noteikti iedos fonu vēlamajām interpretācijām. Taču jāsagaida precizētie dati, lai precīzāk novērtētu norises gada nogalē. Noteikti, ka šis laiks ir bijis ļoti izaicinošs arī pievienotās vērtības rēķinātājiem. Un nav šaubu, ka lielai daļai ekonomikas pielāgošanās jaunajiem apstākļiem noritēja gana veiksmīgi. Bet tas, ka tik plaša pakalpojumu nozaru ierobežošana vai burtisks sasalums ir radījis tik mazu negatīvo ietekmi ir iemesls plašākām diskusijām.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists

Komentāri ir slēgti.