Gašpuitis: Otrais vilnis skars darba tirgu

Nebija šaubu, ka 3. ceturkšņa darba tirgus dati atnesīs pozitīvas ziņas. Bezdarba līmenis šajā laika posmā samazinājās par 0,2 procentpunktiem, lai gan gada izteiksmē tas ir par 2,4 procentpunktiem augstāks. Rezultātā par spīti gaidām, COVID-19 otrais vilnis un tam sekojošie ierobežojumi nozīmē, ka pagrieziena punkts tiek pārbīdīts uz diviem ceturkšņiem.

VNA oktobra dati vēl uzrāda nelielu bezdarba samazinājumu, tomēr novembrī un turpmākajos mēnešos vektors pārslēgsies pieauguma virzienā. To, cik kuplas būs darba meklētāju rindas, lielā mērā noteiks atbalsta pasākumu vēriens un nosacījumu efektivitāte. Ņemot vērā izmaiņas, daudzi kļūs ekonomiski neaktīvi un nogaidīs, līdz situācija darba tirgū nostabilizēsies.

Sagaidāms, ka daudzās nozarēs saruks nostrādāto stundu apjoms. No šāda skatupunkta notiekošā nodokļu reforma drīzāk vairo nenoteiktību. Uz ziemu, līdz pavasarim, varētu saglabāties liela uzņēmēju piesardzība attiecībā uz darbinieku skaita palielināšanu.

Darba tirgus būs samērā aktīvs noteiktās jomās: IKT, būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, kā dēļ vispārējs un straujš bezdarba kāpums arī nav gaidāms.

Ņemot vērā mākslīgi iniciētās krīzes un atbalsta pasākumu ietekmi, grūti noteikt, cik smagi otrais vilnis skars darba tirgu. Bezdarbs varētu pakāpties līdz aptuveni 9.5%, pirms sāks ceļu lejup. Būtiski būs uzturēt atbalsta pasākumus skarto nozaru darbiniekiem, īpaši ar tūrismu saistītajām, jo tur atgūšanās būs ļoti lēna.

Nākamgad otrais ceturksnis ekonomikā solās atnest labu atsitienu, jo izplatību piedzīvos vakcīna un nostiprināsies noskaņojums ekonomikā.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists