Arī šajā mācību gadā pedagogu vidējās algas atšķirības novados ir ievērojamas: vismazākās sasniedz vien 470 eiro, bet lielākās – 900 eiro, liecina Valsts izglītības informācijas sistēmas dati (VIIS), kuros iekļautas visu pedagoģisko darbinieku algas izglītības iestādēs. Pedagogu vidējais atalgojums ir... (Turpināt lasīt)
Lēmums par pedagogu protesta aktivitātēm nav pieņemts, jo nākamnedēļ paredzēta vēl viena streika izlīgšanas komisijas sēde. Šobrīd ir panākta vienošanās divos jautājumos – par izdienas pensijām un sociālo spilvenu tiem pedagogiem, kas skolu tīkla optimizācijā var zaudēt darbu. Latvijas Izglītības... (Turpināt lasīt)
Līdz šim sarunas par jauno pedagogu algas modeli nav nesušas pozitīvus rezultātus un ja tuvākajā laikā netiks panākts kompromiss, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) ķersies pie galējā līdzekļa izmantošanu – streiku, ceturtdien intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” atzina... (Turpināt lasīt)
Pašvaldības jauno pedagogu algu modeli neatbalsta un pieprasa izveidot tādu sistēmu, kurā pedagogiem darba samaksa nesamazinās. «Ne jau pašvaldības zaudēs naudu, bet skolotāji. Šie cilvēki paļāvās uz to, ka varēs nopelnīt, bet jaunais modelis ne tikai viņiem to neļaus, bet... (Turpināt lasīt)
Lai arī izglītība ir valdības izvirzīto budžeta prioritāšu sarakstā, jaunā skolotāju atalgojumu sistēma joprojām neapmierina skolotājus, jo daļa pedagogu nozīmē algas samazinājumu. Arī no augstākās izglītības mācībspēkiem izskan, ka atalgojums ir nepietiekams, šorīt ziņots LTV raidījumā “Rīta panorāma”. “Augstākā izglītība... (Turpināt lasīt)
Valdība jau ir atbalstījusi minimālā skolēnu skaita noteikšanu vidusskolas klasēs, taču Finanšu ministrija (FM) ar to vien nav apmierinājusies, rosinot limitu šķēres izmantot arī pamatskolās. Pašvaldību un izglītības iestāžu pārstāvji gan neatbalsta šādu ieceri, uzskatot, ka šis jautājums būtu jāatstāj... (Turpināt lasīt)
Izglītības sistēma ir izslāpusi pēc reālām, ne vārdiskām, pārmaiņām. Plašāku rezonansi ieguvušais pedagogu algu jautājums ir tikai aisberga redzamā daļa, aiz kuras seko virkne citu gadiem muļļātu, bet neatrisinātu problēmu. Politiskās gribas trūkums ir galvenais iemesls, kāpēc reformu plāni paliek... (Turpināt lasīt)
Līdz ar iztrūkumu nodokļu ieņēmumos valsts pārvaldē atsākusies ierēdniecības štatu apcirpšana, taču vismaz pagaidām process nenotiek izsvērti un gudri, kā solījusi Valsts kanceleja. Labs piemērs tam ir Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošās Studiju un zinātnes administrācijas likvidācija. Pastāv risks,... (Turpināt lasīt)
Situācija, kad izglītības un zinātnes, kā arī veselības aprūpes darbinieki plāno streikot, nozīmē, ka valdībai nav bijis pietiekams dialogs ar sociālajiem partneriem un nav skaidroti lēmumi, ceturtdien intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” pauda Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Prezidents atzina, ka... (Turpināt lasīt)
Katrai autoskolai savs braukšanas apmācību laukums un nauda autoskolu kontos, nevis instruktoru kabatās – šie ir galvenie iecerētie jauninājumi, pret kuriem protestē braukšanas apmācību nozare. Taču ir vēl arī citi, kas vērsti uz kopējās ceļu satiksmes drošības uzlabošanu un ēnu... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
