Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajos pārskatos par patēriņa cenu izmaiņām turpina sadzīvot visai strauja cenu celšanās iepriekšējā mēnesī ar tikpat strauju cenu kritumu, ja kāds atceras cenas, kādas tās esot bijušas tieši pirms gada. CSP izziņotais jaunais cenu izmaiņu pāris ir... (Turpināt lasīt)
Vakardiena sākās ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča paziņojumu par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) padomes lēmumu uzņemt Latviju šajā organizācijā, kas piesaka sevi par pasaules bagātāko valstu klubu, raksta NRA.lv. Pašlaik klubā ir 34 valstis, kas atbilst aptuveni vienai... (Turpināt lasīt)
Ēnu ekonomika, salīdzinot ar 2014.gadu, samazinājusies nedaudz vairāk nekā par 1, intervijā Latvijas Radio atzina ēnu ekonomikas pētnieks, Rīgas Ekonomikas augstskolas pārstāvis Arnis Sauka. Lai arī pērn Igaunijā un Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars nedaudz pieaudzis, Latvijā tas aizvien ir lielāks.... (Turpināt lasīt)
11. maijā notika Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Padomes sēde, kurā OECD dalībvalstis pieņēma lēmumu uzaicināt Latviju kļūt par pilntiesīgu organizācijas 35. dalībvalsti. OECD Padomes vienbalsīgs balsojums ir apliecinājums tam, ka Latvija ir izpildījusi visus organizācijas dalībvalsts priekšnosacījumus, informē... (Turpināt lasīt)
Kamēr atalgojums Latvijā nebūs 80% līdz 90% līmenī no Eiropas vidējiem rādītājiem, masveida darbaspēka atgriešanās ir ilūzija, šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda domnīcas “Certus” vadītājs, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Pašreizējais Latvijas atalgojuma līmenis neveicina uz ārzemēm aizbraukušo jauniešu... (Turpināt lasīt)
Atklātībā nonākuši visi dokumenti par vairāk nekā 200 tūkstošiem slepenu ārzonas firmu, ko “Panamas dokumentu” skandālā ieguvis Izmeklējošo žurnālistu starptautiskais konsorcijs. Publicētajā datubāzē atrodami vairāk nekā 360 tūkstoši vārdu privātpersonām un kompānijām, kas slēpjas aiz anonīmām ārzonas kompānijām. Ārzonu kompāniju... (Turpināt lasīt)
“Latvijas ekonomiskās izaugsmes rādītāji šī gada pirmajā ceturksnī nav apmierinoši. Turpinoties šādām tendencēm, valsts tuvināšanos Eiropas Savienības vidējam attīstības līmenim panākt būs ļoti grūti. Lai varētu atļauties vairāk naudas novirzīt prioritārajām nozarēm, it īpaši veselības aprūpei, nepieciešams palielināt valsts budžeta... (Turpināt lasīt)
Latvijas ekonomikā grūti saskatīt avotus, no kuriem Valsts ieņēmumu dienests (VID) izsmeļ gandrīz tik daudz naudas, cik prasa valsts budžeta likums. Šā gada janvāris atnāca ar valsts ieņēmumu kritumu attiecībā pret plānu un pat pret 2015. gada janvāri, taču ieņēmumu... (Turpināt lasīt)
Valdības apstiprināto rīcības plānu, kura tapšanā ministriju darbs reizi pat tika atmests atpakaļ kā nederīgs, ar dažām iebildēm par aktuālajai situācijai valstī atbilstošu un gana labu esam atzīst pat bieži valdības darbu kritizējošā Vienotība. Atliekot cerēt, ka Ministru kabinets tam... (Turpināt lasīt)
Premjers Māris Kučinskis izteicies, ka valstij ir nepiedodami maz ienākumu, un tā nav tikai VID vaina. “Mums ir nepiedodami maz ienākumu gan valstij kopumā šobrīd, ja mēs gribam straujāk virzīties uz to dzīves līmeni, kāds ir attīstītajā Eiropas daļā, un... (Turpināt lasīt)