autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Buceniece: Apstrādes rūpniecībai vēl pilnībā uz kājām nostāties neizdodas

Pēc trīs mēnešu izaugsmes augustā apstrādes rūpniecības izlaidē atgriezās kritums. Ražošanas apjomi pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 2.7%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, un atkal noslīdēja zem iepriekšējā gada līmeņa (-1.5% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem). Viens no iemesliem atgūšanās fāzes pārtraukumam apstrādes rūpniecībā varētu būt saistīts ar ražošanas procesa apstādināšanu vai ierobežošanu vasaras mēnešos, kas ir skaidrojams ar atvaļinājumu laiku. Tomēr šogad darbības atjaunošanās pēc atvaļinājumiem notiek lēnāk nekā pērn.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu, kopējo ražošanas apjomu visbūtiskāk pavilka uz leju krituma turpināšanās gatavo metālizstrādājumu (-8.2%), automobiļu (pus)piekabju (‑27.4%) un nemetālisko minerālu izstrādājumu (-9.5%, galvenokārt būvmateriāli) ražošanā, kā arī iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (-18.1%). Kopējo sniegumu būtiski deldēja arī farmaceitisko produktu ražošanas kritums, par ko atsevišķi dati nav pieejami. Koksnes produktu izlaide turpināja pozitīvi ietekmēt kopējo sniegumu, lai gan kāpums mazliet atslāba (+6.9%).

CSP dati rāda, ka jaudas izmantošana apstrādes rūpniecībā jūlijā palielinājās, bet atpalika no iepriekšējā gada līmeņa. Visgrūtāk jaudas atjaunot bija mazajiem ražotājiem, savukārt lielajos uzņēmumos jaudas izmantošana jau pārsniedza pērnā gada līmeni. Būtiskākais ražošanu ierobežojošais faktors visos uzņēmumos neatkarīgi no lieluma, bet it īpaši mazajos uzņēmumos bija nepietiekams pieprasījums. Būtiski audzis arī to uzņēmumu īpatsvars, kuru darbību ierobežoja citi, visticamāk, ar pandēmijas risku saistīti faktori, piemēram, darbinieku plūsmu nodalīšana.

Latvijas ražotāju aptaujās pārliecības līmenis par nozares attīstību turpināja uzlaboties septembrī, bet no pirms pandēmijas līmeņa vēl atpalika. Visstraujāk auga optimisms par ražošanas apjomiem nākamo trīs mēnešu laikā. Pieauga arī to uzņēmumu daļa, kuru vērtējums par kopējo pasūtījumu pietiekamību uzņēmumā ražotajai produkcijai uzlabojās. Tas liek domāt, ka turpmākajos mēnešos izaugsme nozarē atgriezīsies.

Tirdzniecības partnervalstu ražotāji arī vēl ir optimistiski. Iepirkumu menedžeru aptaujas rāda, ka straujš izlaides un jauno pasūtījumu kāpums palīdzēja eiro zonas apstrādes rūpniecībai septembrī uzrādīt straujāko pieaugumu pēdējo divu gadu laikā. Eiro zonas rūpnieku galvenā lokomotīve bija Latvijas tirdzniecībā svarīgā Vācija, ko uz priekšu dzina straujš pieprasījuma kāpums pēc investīciju precēm, kas sāka jau būtiskāk atgūties no pandēmijas sekām. Arī citā nozīmīgā tirdzniecības galamērķī – Zviedrijā aptaujas liecina par apstrādes rūpniecības izaugsmes sasparošanos. Arī Apvienotajā Karalistē nozares sniegums turpināja iepriecināt, aptaujām liecinot vien par nelielu izaugsmes atslābumu. Pieprasījuma atgūšanos veicina atliktais patēriņš un preču plūsmu virzības atjaunošanās līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu iepriekšējos mēnešos.

Tomēr piesardzību raisa jaunu inficēšanās gadījumu skaita pieaugums gan Latvijā, gan arī tirdzniecības partnervalstīs. Tas ir risks gan pieprasījumam, jo apdraud ekonomikas atveseļošanos, gan arī ražošanas nepārtrauktībai, jo infekcijas uzliesmojumi uzņēmumā var apstādināt tā darbību.

Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste

Komentāri ir slēgti.