Puse Latvijas iedzīvotāju Covid-19 pandēmijas ietekmē izjūt bailes par nākotni
51% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē izjutuši bailes par savu nākotni, liecina aptauja. Kā skaidro eksperti – nemitīgās pārmaiņas, neskaidrība, uztraukums par veselību un arī ekonomisko stāvokli, kā arī sociālo kontaktu trūkums var radīt trauksmi un bailes, kas nelabvēlīgi ietekmē arī fizisko veselību.
Visbiežāk bailes par nākotni izjutušas sievietes (57 %), bet vīrieši tās izjutušas retāk (45 %). Bailes biežāk izjutuši arī jauni cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem (61 %), bet salīdzinoši retāk seniori vecumā no 60 līdz 74 gadu vecumam (49 %).
Tāpat arī biežāk bailes par nākotni izjutuši bezdarbnieki, kas šobrīd ir darba meklējumos (62 %), mājsaimnieces un sievietes bērnu kopšanas atvaļinājumā (64 %), kā arī studenti (63 %).
Kāpēc sievietes biežāk izjūt trauksmi?
Cilvēkiem, kuri cieš no trauksmes, visbiežāk ir arī bailes. Šobrīd tās iespējams ir bailes no saslimšanas, darba zaudēšanas vai kādas citas nelaimes. “Pēdējo divu desmitgažu laikā pētnieki ir pārbaudījuši hormonālās svārstības, ģenētiku, vides stresa faktorus un kultūras faktorus un secinājuši, ka nav viena iemesla, kāpēc sievietes ir vairāk pakļautas trauksmei nekā vīrieši. Tā ir visu šo faktoru mijiedarbība, kas izraisa augstāku trauksmes līmeni sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem. Jāņem arī vērā, ka sievietēm un vīriešiem ir atšķirīgs hormonu līmenis ķermenī un sieviešu trauksmes risks palielinās pēc pubertātes, kad estrogēna ražošanas temps sāk pieaugt,” skaidro sabiedrības veselības speciāliste un Veselības zinātņu maģistre Ineta Vanaga.
Savukārt dažāda nākotnes notikumu uztveres atšķirība, iespējams, ir attīstījusies evolūcijas gaitā. Gan pieaugušas sievietes, gan jaunas meitenes, salīdzinot ar vīriešiem un zēniem, biežāk izveido saikni starp sliktiem pagātnes notikumiem un iespējamiem negatīviem scenārijiem nākotnē, kas arī varētu palielināt satraukumu par to, kas gaidāms.
Vīrieši biežāk tendēti emocijas noliegt
Vīrieši vairāk tendēti uz risku un mazāk izjūt bailes, savukārt sievietes riskē mazāk, jo vienlaikus gan vairāk izjūt bailes, gan ir apdomīgākas savā rīcībā,. Sieviešu vidū, piemēram, retāk sastopama agresīva braukšana vai nodarbošanās ar riskantiem sporta veidiem. Vīrieši tāpat ir arī tendēti noliegt emocijas, jo, izjūtot sāpīgas emocijas, ir pret tām mazāk izturīgi, kas diemžēl izraisa arī lielāku noslieci uz pašnāvības risku.
Jaunieši baidās, ka nepiepildīsies iecerētais
Pētījums parāda arī to, ka jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk izjūt bailes nekā citas vecuma grupas. Jaunieši vēl nav gluži pieaugušie, bet vairs nav arī bērni. Viņi daudz domā par savu nākotni, ir cerību pilni, taču šajā situācijā redz, ka, iespējams, nepiepildīsies tas, kas bija ieplānots. Jāņem vērā, ka daļa šī vecuma cilvēku joprojām dzīvo pie vecākiem un tas, kā jūtas vecāki, ietekmē arī viņus pašus. Šajā vecuma posmā ir daudz šķēršļu, un cilvēks vēl mācās pārvarēt zaudējumus, ir jātiek galā gan ar mācībām, gan jāiekārtojas profesionālajā sfērā. Turklāt tas ir reproduktīvais vecums, kad tiek veidotas jaunas ģimenes, un raizes rada tas, vai būs iespējams nodrošināt bērniem visu nepieciešamo.
Trauksmainība nelabvēlīgi ietekmē imūnsistēmu
Trauksmainību var ietekmēt sociālie un vides faktori. Ja uz sievietes pleciem ir vairāk pienākumu, tai skaitā finansiālā puse, tad tas ietekmē raizes par nākotni. Neatkarīgi no cēloņa trauksme un pastāvīgas raizes ir nopietna problēma. Hronisks stress var vājināt imūnsistēmu, un tas saistīts arī ar sirds slimībām, 2. tipa cukura diabētu un dažiem vēža veidiem. Tāpēc ieteicams meklēt piemērotākās stresa pārvaldības metodes un, iespējams, arī speciālista palīdzību.
