Oficiāli novērtēs Lemberga lietā arestētās mantas vērtību

Augustā Rīgas apgabaltiesa Lemberga lietā atcēla Šveices juristu Rūdolfu Meroni no arestētās mantas glabātāja statusa. Viņš mantu pārvaldīja 13 gadus. Desmitus vai pat simtus miljonu vērtie īpašumi Meroni pārraudzībā zaudējuši vērtību. Tagad Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošajai Nodrošinājuma valsts aģentūrai jāpārņem ofšoru tīklu un jāspēj to pārvaldīt. Šim mērķim aģentūra apsver piesaistīt kādu auditoru vai juristu biroju, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

2007. gadā prokurors Andis Mežsargs uzlika arestu Lemberga ārvalstu uzņēmumu tīklam. Tās ir 27 pastkastītes firmas Eiropā un eksotiskās beznodokļu zonās. Arestēja arī vekseļus un citus vērtspapīrus. Par politiķa slēptajiem īpašumiem izmeklētājiem pastāstīja advokāts no Šveices Rūdolfs Meroni. Mežsargs šveicietim uzticēja arestēto mantu glabāt. Ārvalstu firmu patieso vērtību veidoja tām piederošās daļas Latvijas uzņēmumos. Tās ir vairāk nekā 20 tranzītbiznesa kompānijas.

Šī gada sākumā Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde pret Meroni sāka kriminālprocesu par viņam uzticētās mantas izšķērdēšanu. Tobrīd Lemberga lietā jau divus gadus noritēja tiesu debates. Ja tiesa tās pārtrauktu, lai lemtu par rīcību ar arestēto mantu, debates atkal būtu jāsāk no jauna. Lai tā nenotiktu, Saeimai bija jāgroza likums. Šovasar izmaiņas stājās spēkā, un 17. augustā Rīgas apgabaltiesa Meroni no arestētās mantas pārvaldīšanas pienākumiem atstādināja.

“Kāpēc viņš tika pieņemta šobrīd? Tādēļ, ka Kriminālprocesa likumā bija izdarīta virkne grozījumu, arī 504. pantā, kas paredzēja, nesākot tiesas izmeklēšanu, viens no jautājumiem, ko tiesa var darīt, tas ir lemt par mantas glabātāju,” skaidro Rīgas apgabaltiesas tiesnese Irīna Jansone.

Tiesa pieņēma lēmumu, ņemot vērā saņemto informāciju no Valsts policijas par to, ka tika ierosināts kriminālprocess par iespējamu arestētās mantas izšķērdēšanu un Meroni ir uzskatāms par personu, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss komentē: “Valsts apsūdzības uzturētāju ieskatā, tiesas lēmums ir gan tiesisks, gan faktiskiem apstākļiem atbilstošs. Proti, ņemot vērā to, no tiesiskā aspekta, izvērtējot šo lēmumu, tiesa balstījās uz tādiem Kriminālprocesa likuma grozījumiem, kuri stājās spēkā vasarā, un attiecīgi pirmajā iespējamā tiesas sēdē, kas notika, arī attiecīgi tiesa paziņoja šo lēmumu. Savukārt atbilstoši faktiskajiem apstākļiem, izvērtējot šos kritērijus, var teikt to, ka prokuratūra jau kopš 2015. gada ar lielāku, mazāku regularitāti atkarībā no tā, cik intensīvi ienāca dažāda veida iesniegumi, sūdzības, informācijas saistībā ar iespējamiem Rūdolfa Meroni kā mantas glabātāja pārkāpumiem, šo informāciju nosūtījusi dažādām tiesībaizsardzības iestādēm un ne tikai tiesībaizsardzības iestādēm.”

Meroni 13 gadu laikā ne tikai rīkojās ar uzticēto mantu, bet arī pats kļuva par īpašnieku lielākajos ostas uzņēmumos. Ir aizdomas, ka pie akcijām viņš tika, izmantojot pašu uzņēmumu naudu. Tāda rīcība ir nelikumīga. Valsts policija sāka kriminālprocesu par 2015. gadā “Ventspils naftas” pārdošanā iegūto 80 miljonu eiro likteni. Tiem bija jānonāk uzņēmumu “Latvijas Naftas tranzīts” un “Ventbunkers” kontos. Taču, iespējams, Meroni par tiem atpirka Olafa Berķa, Igora Skoka un Genādija Ševcova daļas tranzītbiznesā. Meroni pārvaldīto uzņēmumu finanses izmeklē arī Valsts ieņēmumu dienests. Tas uzskata, ka no “Ventbunkera” nauda tika izpumpēta, ar bijušo īpašnieku firmām slēdzot fiktīvus konsultāciju līgumus.

“Nekā personīga” jau stāstīja, ka Meroni sarakste un dokumenti liecina par īpašumu iegādi Krētā, Šveicē, arī helikoptera un jahtas pirkšanu, izmantojot no Ventspils kompānijām izshēmotu naudu. Meroni ietekmi palielināja, izveidojot savu ziņu portālu, vēlējās iegādāties arī “Radio SWH”, finansēja politiķus.

Kopš Lemberga mantas arestēšanas pagājuši 13 gadi. To laikā Meroni izveidojis savu miljonu impēriju. Šeit reģistrēti 20 viņam piederoši vai ar viņu saistīti uzņēmumi.

Gadiem Meroni kontrolēto tranzītbiznesa uzņēmumu patiesās finanses nebija iespējams pārbaudīt, jo tie nesniedza gada pārskatus. Pērn gada pārskatus tomēr publicēja. To veicināja VID nodokļu auditi un kontu aresti. Aizdevumos no “Latvijas naftas tranzīta” bija izsniegti 104 miljoni, no “Ventbunkera” – 28 miljoni eiro. Aizdevumu ķīla ir uzņēmumu daļas un akcijas, arī Lemberga lietā arestētās. Meroni kā glabātājam ieķīlāt šo mantu ir aizliegts. Par to policija šā gada sākumā sāka kriminālprocesu, un tas tiesā kalpojis par iemeslu Meroni atcelšanai no mantas glabāšanas.

“Tiesas rīcībā bija vienīgi tās ziņas, kuras sniedza Meroni tiesai par arestēto mantu, un, precīzāk, tās bija tādas, ka nebija nekādas. Līdz ar ko tiesa bija saņēmusi kaut kādu ļoti niecīgu informācijas daudzumu no Meroni, no kā nevarēja izdarīt secinājumu par to, vai šī manta joprojām ir tajā pašā apjomā, tiek glabāta, ja vai tās mantas apmērs ir samazinājies vai, gluži otrādi, palielinājies. Un tā kā arī vēl šī informācija netika saņemta, tāpēc arī tika izlemts šis jautājums,” skaidro Jansone.

Meroni rakstveida atbildē “Nekā Personīga” apgalvo, ka tiesas lēmumu vēl nav saņēmis. Viņš esot pārsteigts uzzināt, ka jau pusgadu turpinās kriminālprocess par arestētās mantas izsaimniekošanu, jo policija ar viņu neesot sazinājusies. Meroni apgalvo, ka valstij pārņemt kontroli Ventspils tranzītuzņēmumos neizdosies.

“Neatkarīgi no juridiskajām formalitātēm attiecībā uz tiesas lēmumu caur korporatīvajiem amatiem un struktūrām es joprojām kontrolēju uzņēmumus, kuros atrodas arestētie aktīvi. Vairākās korporatīvajās struktūrās, piemēram, “Kālija parks”, “Ventspils tirdzniecības osta”, “Baltic Coal Terminal” un citās, mani nevar atcelt no šiem amatiem bez abpusējas piekrišanas,” norāda Meroni.

“Tā kā, pēc aresta lēmuma, manta atrodas ārzemēs, tad, lai manta tiktu arestēta ārzemēs, jāveic ir tiesiskās palīdzības lūgums un lēmums par arestu jāpieņem attiecīgās valsts kompetentai iestādei vai amatpersonai. Šveice, Lihtenšteina vai Lielbritānija un tā tālāk. Šī darbība daļā, kas attiecas uz Rūdolfu Meroni, nav veikta. Iekšlietu ministrijas šī te aģentūra nekādu arestēto mantu no Rūdolfa Meroni nesaņems,” uzskata Lembergs.

Patlaban “Ventbunkeru” un citus uzņēmumus joprojām vada Meroni iecelti menedžeri. Arestētās Lemberga daļas jāpārņem Nodrošinājuma valsts aģentūrai, taču tas nepārtrauks Meroni kontroli kompānijās. To var izdarīt, ja kriminālprocesā policija uzliks arestu Meroni īpašumiem.

Nodrošinājuma valsts aģentūrai šis ir pirmais gadījums, kad glabāšanā jāpārņem uzņēmumi. Parasti aģentūra glabā un iznīcina kriminālprocesos izņemtas cigaretes, alkoholu un narkotikas.

“Mēs cenšamies atbalstīt Nodrošinājuma valsts aģentūru, un esam gan piesaistījuši un sazinājušies ar procesa virzītāju, arī ar Ģenerālprokuratūru, ar mācībspēkiem, tai skaitā un mēģinājuši saprast no teorētiskā un arī no praktiskā viedokļa, kas būtu tie pirmie soļi, kas būtu jādara, lai viss šis process notiktu maksimāli ātri, kvalitatīvi un likuma robežās,” norāda Iekšlietu ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Veide.

Nodrošinājuma valsts aģentūras Piedziņas nodaļas vadītājs Raivis Mālijs norāda: “Noteikumi paredz aģentūrai iespēju noslēgt līgumus ar komersantiem par pakalpojumiem, kas saistīti ar lietisko pierādījumu vai arestētās mantas nodošanu glabāšanā, – glabāšanu, realizāciju vai iznīcināšanu. Un līdz ar to viena no iespējām būtu aģentūrai slēgt līgumu ar komersantu, kurš tad veiktu visas nepieciešamās darbības.”

Šobrīd aģentūra ir arī nosūtījusi Iepirkumu uzraudzības birojam vēstuli ar lūgumu sniegt skaidrojumu par to, kādā veidā atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām varētu īstenot, kādu iepirkuma procedūru varētu piemērot konkrētajā gadījumā.

Lemberga mantas glabāšanu Nodrošinājuma valsts aģentūra vēlas sākt ar tās novērtēšanu. 13 gadu laikā tas nav darīts, tagad varētu kļūt zināms, kas no tās ir atlicis.

Foto: F64