autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Liepiņš: Absurdi ir reformu taisīt uz plānošanas reģionu bāzes

Jēdzīgāk būtu taisīt divlīmeņu pašvaldības, bet to jēga pazūd, ja valstī paliks tikai 39 pašvaldības, intervijā “Neatkarīgajai” pauda Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.

Ozolnieki lūguši valsts augstākās amatpersonas saglabāt atsevišķa novada statusu, to nepievienojot Jelgavas pilsētai un Jelgavas novadam, kā arī pamatot, kā reformā tiks uzlabota iedzīvotāju dzīves kvalitāte.

“Pirmkārt, runa ir par pašvaldības sociālajiem pabalstiem, tostarp skolēnu ēdināšanu, kas Ozolnieku novadā tiek apmaksāta no 1. līdz 12. klasei, kamēr Jelgavā un Jelgavas novadā tā nav. Vai apvienojot visiem nodrošinās tādu ēdināšanu, kāda ir Ozolnieku novadā, vai mums ņems nost, jo naudas tik lielu pašvaldību kā Jelgava un Jelgavas novads skolēnu ēdināšanai visām klasēm, visdrīzāk, nebūs, vismaz pirmajos gados? Dažādu veidu atbalsts tiek sniegts jaunajām ģimenēm, kas ir tikai mūsu pašvaldības lēmums. Jautājums ir arī par attālumu līdz pakalpojuma vietai, kas tagad būs nevis Ozolniekos, bet Jelgavā,” skaidroja Liepiņš.

Pēc viņa sacītā, ir populistiski pašvaldību pretestību šai reformai nonivelēt līdz kādu deputātu vai mēru nevēlēšanos zaudēt krēslus, varu vai naudu.

“Bažas rada neskaidrība, atbilžu trūkums uz daudziem jautājumiem. Ja šobrīd mums viss ir labi, kāpēc kaut kas jāmaina? Esmu par reformu, piekrītu, ka nevar būt pašvaldība ar tūkstoti, pusotru iedzīvotājiem, kura nav spējīga veikt savas funkcijas. Bet nevar arī, pēc būtības neizskaidrojot un nevienam neuzņemoties atbildību, mākslīgi sarakstīt kaut kādus skaitļus par ekonomiskiem ieguvumiem, neargumentējot, kā tie radīsies. Ir arī pateikts, piemēram, ka 9000 cilvēku no pašvaldību administrācijām visā Latvijā būs jāatlaiž, bet nav aplēsts, kādu ekonomisko spiedienu viņi radīs uz valsts/pašvaldību budžetiem,” skaidroja Liepiņš.

Kā zināms, arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas ekspertu konsilijs aicina atlikt administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu līdz brīdim, kad reformas virzītāji būs sagatavojuši vispusīgu analīzi un izskaidrojuši sabiedrībai pierādījumos balstītus priekšlikumus.

Foto: Valsts kanceleja

Pievienot komentāru