NEPLP atsāk sabiedriskā supermedija auklēšanu
Kā tuvojas jaunas vēlēšanas, tā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdis Ainārs Dimants dodas uz koalīcijas padomi runāt par sabiedriskā supermedija izveidi: Latvijas Televīzija un Latvijas Radio vienā interneta platformā, vienā mājā un, pats galvenais, vienā milzīgā budžetā.
Pārrunas sākas šodien, bet normatīvajiem aktiem, kas nodrošinās juridisku saplūšanu, jābūt iesniegtiem valdībā līdz 1. augustam. Procedūras pabeigšana saskaņā ar valdības protokollēmuma projektu paredzēta 2015. gada 1. janvārī. Tad esošo vietā būs izveidota pilnīgi jauna valsts kapitālsabiedrība.
Līgavainis Siksnis pielauzts
Gaidāmo laulību partneru attieksmē nekas būtiski nav mainījies. Latvijas Televīzija ir poligāmas dabas – grib precēt Latvijas Radio, precēt internetu un jebko citu, ko NEPLP tai piedāvās apprecēt. Savukārt Latvijas Radio gribētu palikt vecpuisī, proti, strādāt atsevišķi, kā tas veiksmīgi darīts jau gadiem ilgi. Tikai spiediens uz radio vadītāju Jāni Siksni šobrīd ir tik liels, ka viņš nolēmis piekāpties un Neatkarīgajai atzīst: «Es negribu pavadīt visu laiku savā amatā, cīnoties ar priekšniecību.» Viņš arī pats piedalījies jauna sabiedriskā medija (LTV+LR=3) attīstības plāna izstrādē un valdības ziņojuma sagatavošanā. Pēdējā gada laikā tuvināšanās esot notikusi no visām pusēm. Radio un televīzija īstenojusi vairākus kopprojektus. Siksnim radies iespaids, ka arī NEPLP nostāja kļuvusi piekāpīgāka un apvienošanās notikšot pakāpeniskāk. «Noteikti var strādāt gan tā, gan tā. Apvienošanās nebūs iznīcība – vienkārši būs citādi,» optimismu vismaz vārdos saglabā radio vadītājs. Tajā pašā laikā daudzas bažas joprojām nav kliedētas – par infrastruktūru, darbību, naudas sadalījumu. Eiropā esot vairāki piemēri, kad pēc līdzīgas apvienošanās radio nonācis pabērna lomā, jo visa uzmanība pievērsta televīzijas stiprināšanai: «Mēs noteikti bļausim, ja kaut kas ies nepareizā gultnē.»
Lielu daļu skepses supermedija projektam piešķir grandiozā Zaķusalas māja, kas pēc būtības ir nevajadzīgi smags finansiāls enkurs un attaisnot sevi var vienīgi tad, ja saimnieki pievēršas telpu nomas biznesam. Radio darbinieki savukārt nevēlas atstāt savas vēsturiskās telpas Doma laukumā. Jānis Siksnis stāsta, ka šobrīd ēku pārdošanas jautājums vai pāriešanas uz vienām telpām nav uzsvars darba kārtībā. Jā, radio pieci.lv pārceļas uz Zaķusalu, telpas jau tiek gatavotas, to varot uzskatīt par pilotprojektu.
Grib desmitiem miljonu
Kultūras ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā valdībai sabiedriskā medija dzīvokļa jautājums minēts viens no pirmajiem:
«Juridisks dalījums divos uzņēmumos un funkcionālais sadalījums divās adresēs vairākās būtiskās pamatdarbības jomās patērē liekus administratīvās kapacitātes resursus, tos dublējot abās organizācijās.»
Apvienošanās atbrīvošot resursus, sola Kultūras ministrija, tai skaitā finansiālus. Taču NRA.lv rīcībā esošajā naudas plūsmas aprēķinā (laika posmam līdz 2018. gadam) paredzētas grandiozas investīcijas – vairāk par 40 miljoniem eiro. Papildus bāzes finansējumam no valsts tiek prasīta dotācija 27 miljonu apmērā.
Nav šaubu, ka pat priekšvēlēšanu laikā politiķiem tās šķitīs pārāk grandiozas summas. Tāpēc piektdien Ainārs Dimants izplatīja atklātu vēstuli ar lūgumu atbalstīt Latvijas Sabiedriskā medija tapšanu. Tajā, protams, piesaukta Ukraina, Latvijas sabiedrisko mediju nespēja konkurēt ar Krievijas izklaides industriju, propagandu. Īstermiņā Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai ar piešķirtajiem 0,7 miljoniem pietiekot, bet vajadzīgas ilgtermiņa investīcijas.
Pietiek vienīgi ambīciju
«Apzinoties LTV un LR valdes locekļu, kā arī Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes atbildības robežas, mums ir nepieciešams apstiprinājums par atbalstu no valdības un Saeimas,» raksta Ainārs Dimants, un apakšā parakstījušies arī abi radio un televīzijas vadītāji.
Tomēr iecerē izpeldināt jauno supermediju naudā ne viss ir gludi. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka saskata būtiskus riskus. Pirmkārt, «satura sinerģija» tulkojumā var nozīmēt informācijas monopolizāciju un centralizāciju. Tuvredzīgiem politiķiem tā var patikt, taču jāatceras, ka arī viņus var kādreiz neievēlēt, un tad monopols pāries citu politiķu lietošanā. Drošāk, ja monopola nav vispār.
Otrkārt, pārējiem medijiem – komercuzņēmumiem – nekontrolēta un nekoordinēta naudas gāšana vienā valsts medijā nozīmē negodīgu konkurenci. Jo gan Latvijas Televīzija, gan Latvijas Radio piedalās kopējā reklāmas tirgū. «Vai tad visi pārējie mediji Latvijā jāiznīcina, lai sabiedriskā televīzija kļūtu labāka?» retoriski vaicā Gunta Līdaka.
Jau tagad LTV ieplūdināti lieli līdzekļi, bet reitingi nebūt neliecinot par simetrisku atdevi. Cilvēki sākuši vairāk skatīties krievu kanālus.
Mediju politika būtu jāplāno ilgtermiņā, bet šobrīd nozare savu darbību nevarot prognozēt pat trīs dienas uz priekšu. Arī šīsdienas koalīcijas sēdei dažas sagatavotās dokumentu lapiņas, nereālie termiņi un ievērojamās summas par nopietnu iedziļināšanos neliecina, toties par ambīcijām gan.
