Aprauj Ventbunkera vadītāju pratināšanu

Šveices advokāta Rudolfa Meroni izpalīgi arestētās mantas pārvaldīšanā, šobrīd akciju sabiedrības Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa un valdes loceklis Edgars Ciniņš tā dēvētajā Lemberga prāvā tika pratināti par abu darbību Ventspils Apvienotajā Baltijas bankā (VABB), vēlāk Hansabankā, kā arī par prokuroru iecienītāko tēmu šajā prāvā – Ventspils mēra Aivara Lemberga lielo ietekmi.

Lai arī liecinieki apgalvoja, ka viņu laulība ir šķirta, abi liecināja saskanīgi kā ļoti draudzīgs laulāts pāris, apstiprinot valsts apsūdzības uzturētāju paustos apgalvojumus. Tomēr mēģinot precizēt liecības, kļuva skaidrs, ka abi bijušie laulātie nekur pie lēmumu pieņemšanas nav piedalījušies, līdz ar to pastātīt var tikai to, ko kaut kur dzirdējuši.

Lieciniekus, kā tas ļoti bieži noticis līdz šim, tiesa aizstāvības pusei līdz galam nopratināt neļāva.

E. Ciniņš savu karjeru pēc 2000. gada aizsācis sava pusbrāļa Raimonda Kalniņa vadītajā VABB: «Kā darbinieks ārzemju daļā nodarbojos ar korespondējošo kontu izveidošanu, apkalpošanu, tālāk jau tur bija maksājumu sistēmas ieviešana, valūtas tirdzniecības, vērstpapīru tirdzniecības, ļoti plašs spektrs, ko es veicu bankā.» Savukārt E. Ciniņa VABB un vēlāk Hansabankā strādājusi ar tā dēvētajiem VIP klientiem un apkalpojusi viņu privātos kontus. Abu darba un dzīves vietās veiktas kratīšanas, un abi snieguši liecības daudzas reizes dažādiem prokuroriem un to turpinot darīt joprojām. Aizstāvība pauda izbrīnu, kāpēc Ciniņu pāra daudzo pratināšanu protokoli Lemberga krimināllietas materiālos nav atrodami, paužot aizdomas, ka liecinieki prokuratūrā tiek ietekmēti, jo viņu liecības līdz šim nav bijušas derīgas vainas pierādīšanā.

Liecināšanā pirmo vijoli spēlēja Edgars Ciniņš, sniedzot garas atbildes uz prokuroru jautājumiem, bet strupas ar dzēlīgām piezīmēm un sarkastiskiem komentāriem, atbildot uz aizstāvības jautājumiem. Viņš lepojās, ka liecības dažādās krimināllietās kopš 2007. gada sniedzis aptuveni 52 reizes. E. Ciniņš neslēpa, ka, sniedzot daudzās liecības, no prokuroriem pat ieguvis izziņu par būtisku palīdzību kriminālprocesa izmeklēšanā. Kurā konkrēti kriminālprocesā liecinot, šāda izziņa iegūta, E. Ciniņš atminēties nespēja. Šāda izziņa E. Ciniņam acīmredzot ir ļoti svarīga vēl pavisam citā kriminālprocesā, kurā nepatikšanas ir viņam pašam.

Lai arī E. Ciniņš uz tiesu bija ieradies kopā ar juridiskās palīdzības sniedzēju zvērinātu advokātu Artūru Zvejsalnieku, galveno lomu E. Ciniņa pasargāšanā no neērtiem jautājumiem uzņēmās prokurors Juris Juriss, kuram bieži nācās lēkt kājās un norādīt tiesai, lai tā «noņem» kārtējo aizstāvības jautājumu.

Līdz šim par J. Jurisa kājās lēkšanu tiesai uzmanību pievērsa A. Lembergs, bet šoreiz parasti nosvērtais, lieku nerunājošais advokāts Jānis Rozenbergs uzskatīja par vajadzīgu vērst tiesas uzmanību uz procesuālā oponenta hiperaktīvo uzvedību: «Godātā tiesa, es lūdzu aizrādīt prokuroram, ka nav īpaši pieklājīgi norādīt tiesai to, kāds jautājums būtu vai nebūtu jānoņem. Man nav pamata uzskatīt, ka tiesa neklausās pratināšanas gaitu un pati nespēj novērtēt, kad jautājumi ir jānoņem. Tāpēc prokurora lēkāšanu augšā lejā, manuprāt, būtu laiks izbeigt.»

J. Rozenbergs jautāja E. Ciniņam: «Pēc aizstāvības rīcībā esošās informācijas, jūs šobrīd tiekot uzskatīts par tādu kā Rudolfa Meroni labo roku attiecībā uz uzņēmumu pārvaldīšanu Latvijā.»

Jautājumu advokātam līdz galam tā arī neizdevās uzdot, jo pieslēdzās J. Juriss: «Godātā tiesa, lūdzu noņemt šādus jautājumus un tomēr norādīt advokātam, ka tie ir nepiedienīgi jautājumi un faktiski arī neētiski apvainot liecinošo personu ar savām kaut kādām baumām. Ja šie fakti nav nostiprināti tiesas materiālos, kas ir pārbaudāmi, tad ir uzskatāms, ka advokāts mēģina ar baumām vienkārši nomelnot liecinošo personu. Jo tad valsts apsūdzības uzturētāji paturētu tiesības jebkuru no apsūdzētajiem šādā veidā saukt un teikt, ka mums ir informācija, mums kāds ir teicis, ka viņš tāds un tāds.»

Tiesas sastāva priekšsēdētājs Boriss Geimans jautājumu, protams, noņēma, vien piebilstot: «Paldies, paldies, es tikai mazliet nesaprotu, vai tas ir slikti – labā roka vai kreisā roka.»

Pēc brīža procesa dalībnieki šo tēmu izvērsa plašāk, aizrunājoties jau par labo un kreiso kāju ar nogrieztiem un nenogrieztiem nagiem.

Turpinot R. Meroni labās un kreisās rokas tēmu, procesa dalībnieki interesējās arī par E. Ciniņas spēju un prasmēm vadīt tik lielu uzņēmumu kā Ventbunkers. E. Ciniņa neslēpa, ka uzņēmumā atrodoties ne pārāk bieži un to pārvaldot attālināti, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Tā kā E. Ciniņa, stāstot par savu darbību VABB un Hansabankā, plaši stāstīja par viņai uzticētajiem bankas klietiem, minot viņu vārdus un juridisko personu nosaukumus, vēlmes un darbības, A. Lembergs interesējās, vai viņa ar banku slēgusi līgumu par konfidenciālitātes ievērošanu. «Gan jau bija kāds teikums,» nevērīgi atbildēja E. Ciniņa.

Ne mazāk patīkams izrādījās J. Rozenberga jautājums par liecinieka apšaubāmo darbību VABB: «Vai jūs atceraties kādu konfliktu saistībā ar kādu jūsu iecerētu darījumu vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru apmērā saistībā ar valūtas maiņas operācijām slepus no bankas vadības, par ko uzzināja bankas padomes priekšsēdētājs (Ansis) Sormulis un šo darījumu pārtrauca?»

Edgars Ciniņš atbildēja, ka to atceras «ļoti miglaini» un viņa attieksme pret notikušo «ir ļoti dziļi atšķirīga». Pēc tiesas sēdes aptaujājot procesa dalībniekus, NRA.lv noskaidroja, ka runa bijusi par E. Ciniņa centieniem bez bankas vadības sankcijas veikt īstermiņa ieguldījumu kādā no ārvalstu fondiem. Viņš darījumu ar saviem potenciāliem partneriem esot gatavojis, sevi pasniedzot kā VABB viceprezidentu. Par plānoto darījumu nejauši uzzinājis A. Sormulis un to zibenīgi apturējis.

Stāstot par A. Lemberga ietekmi, liecinieks centās pietuvināties sava laba paziņas, uzņēmēja Valentīna Kokaļa reiz tiesā teiktajam. V. Kokalis liecināja, ka A. Lembergs Ventspils domē kontrolējis pat tualešu papīra iepirkumus, bet E. Ciniņš apgalvoja, ka A. Lembergs VABB kontrolējis zīmuļu un automašīnu iegādes. Tiesas procesā gan noskaidrojās, ka viņa apgalvojumi balstīti uz saklausītām tenkām. Viņa teiktajam nekādu reālu pierādījumu neesot, un arī bankas sēdēs, kurās pieņemti svarīgi lēmumi, viņš nemaz nav piedalījies.

Ja E. Ciniņa Ventbunkers valdes priekšsēdētāja ir jau ilgāku laiku, Edgars šā ietekmīgā un bagātā uzņēmuma valdē oficiāli iekļuva pavisam nesen – kopš šā gada marta, kad Ventbunkers padomes priekšsēdētāja amatu pēc ilgiem, ar tiesas lēmumu noteiktiem aizlieguma mēnešiem, atguva R. Meroni. Gandrīz vienlaikus E. Ciniņš amatu ieguva arī a/s Lauku avīze (Latvijas Avīzes un citu populāru avīžu izdevējs) padomē, kur darbojas kopā ar vēl neseno R. Meroni ienaidnieku miljonāru Olafu Berķi.