Advokāts Zelmenis: Sprūdžs devalvē optimizācijas jēdzienu

BDO Zelmenis&Liberte partneris, zvērināts advokāts Jānis Zelmenis ir pārliecināts, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža aizņēmums no viņam piederošā uzņēmuma nav nekāda nodokļu optimizācija, bet gan klasisks mēģinājums apiet nodokļus.

Pazīstamais nodokļu optimizācijas speciālists J. Zelmenis norādīja, ka «nodokļu optimizācija ietver sevī darbības likuma ietvaros nodokļu izmaksu plānošanas jomā. Tā ir savlaicīga rīcības plānošana, lai nodokļu izmaksas būtu izdevīgas nevis valstij, bet gan nodokļus maksājošajai fiziskai vai juridiskai personai.»

Jābūt jēgai

Advokāts skaidroja: Eiropas tiesas savos spriedumos ir vairākkārt norādījušas, ka nodokļu maksātājam nav jāizskaitļo maksājamo nodokļu apjoms tā, lai valstij būtu izdevīgāk. «Nodokļu maksātāja mērķis un uzdevums nav darboties tā, lai mūsu finanšu ministram par to būtu prieks. Taču advokātiem arī nav jāapkalpo viltus nodokļu optimizētāji.»

Kā piemēru J. Zelmenis minēja 2006. gada Eiropas kopienu tiesas spriedumu kompānijas Cadbury Schweppes prasībā pret Angliju. «Šis spriedums nodokļu jomā ir tikpat hrestomātisks kā Rainis latviešu literatūrā. To izlasot, kļūst skaidrs, ko saka Eiropa. Plānojiet nodokļus, bet tam visam, ko jūs darāt, ir jābūt ekonomiskai saimnieciskās darbības jēgai.»

Cadbury Schweppes apstrīdēja Anglijas nodokļu dienesta vēlmi aplikt ar nodokļiem šīs kompānijas Īrijā reģistrētos meitas uzņēmumus atbilstoši Anglijas likumiem, kuri paredz – ja uzņēmuma ārvalstīs reģistrētās struktūras maksā šajās zemēs par trīs ceturtdaļām zemāku nodokli nekā uzņēmuma mātes zemē, tad mātes zemē esošais uzņēmums apliekams ar starpību izlīdzinošo nodokli. Šo tiesvedību Cadbury Schweppes uzvarēja, raksta NRA.LV.

Aizdevums ir jāatdod

Par E. Sprūdža 108 408 latu aizņēmumu no sev piederoša uzņēmuma J. Zelmenis norādīja – ja šāda veida naudas izņemšana no uzņēmuma tiek saukta par aizņēmumu, tad jāpaskatās Civillikumā, kāda ir aizņēmuma definīcija. Civillikumā ir teikts, ka ar «aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās». Citiem vārdiem, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis, plus likumīgie procenti. «Pienākums atdot ir svēta lieta jebkurā aizdevuma līgumā. Nedrīkst dāvanu nosaukt par aizdevumu. Tā ir simulācija. Ja tas patiesi ir aizdevums, tad politiķim vajadzēja teikt: ja šobrīd par manām darbībām radusies šaubu ēna, es ar prieku šo aizdevumu atdodu atpakaļ, ieskaitot likumīgos 6% procentus, uzņēmumam vai arī aizņemto summu nosaucu par dividendēm, no kurām kā minimums valstij samaksāju tai likumīgi pienākošos 10% dividenžu nodokli,» teica advokāts.

Ieguvums uzņēmumam

Aizdevuma darījumam ir vēl viens aspekts – lai uzņēmums īpašniekam aizdotu naudu, nepieciešama motivācija, ka aizdevums šim uzņēmumam ir izdevīgs darījums. «Tā kā SIA nav banka, lombards vai mikroaizdevējs, aizdevuma darījums var tikt veikts tikai no uzņēmuma peļņas. Ja notiek citādi, rodas jautājums, kā traktēt šādu naudas izņemšanu no SIA. Es to traktētu tā – ja SIA ir peļņa, lūdzu, no savas peļņas nomaksā peļņas nodokli un aizdod, kam gribi. Šāds darījums nekādā veidā nevar tikt attiecināts uz SIA izdevumiem. Cadbury Schweppes tiesas process mums māca, ka uzņēmums var avansā uz plānoto dividenžu rēķina izmaksāt aizdevumu. Tas ir normāli. Taču nevar pateikt – es nevēlos maksāt 10% dividenžu nodokli un tāpēc izņemto naudu nosaukšu par aizdevumu. Šajā gadījumā tā nav nodokļu plānošana. Ja es, būdams īpašnieks, no SIA savācu naudu un nosaucu to par aizdevumu, tā ir prasta blēdīšanās, nevis nodokļu plānošana,» skaidroja J. Zelmenis.

Advokāts atklāja, ka viņa klienti nereti sagaida 31. decembri, uztaisa gada pārskatu, iesniedz to VID. Tas nozīmē, ka uzņēmuma īpašnieki pie dividendēm tiks ne agrāk kā gada vidū. Ja nauda vajadzīga agrāk un ja vēl SIA kasē ir šī nauda, tad no aprēķinātās uzņēmuma peļņas tiek samaksāts 15% nodoklis, izrēķināta potenciālā dividende un tā ieķīlāta pret aizdevumu īpašniekam. Pēc J. Zelmeņa teiktā, tā būtu likumīga nodokļu plānošana. Bet šādas darbības var notikt ar nosacījumu, ka tiek samaksāts 15% peļņas nodoklis, dividendes tiek deklarētas un no tām samaksāts 10% dividenžu nodoklis.

Klupšanas akmens

Vaicāts, kas notiek, ja ar šo shēmu tiek aizstāta darba alga, advokāts atbildēja lakoniski: «Tad ir lielas nepatikšanas. Par fiktīvu darījumu tiek uzskatīti darījumi, lai rupji apietu pašvaldību vai valsts tiesības uz nodokļiem. Ja tādējādi tu esi noblēdījis virs 10 000 latu, tevi tiesās. Ja tas tā ir noticis un tu to esi sapratis, tad ātri skrien uz Valsts kasi, samaksā nesamaksāto un vēl soda naudu. Tā ir normāla nobrieduša pilsoņa attieksme pret savu valsti.»

J. Zelmenis atgādināja – ja persona nav paguvusi nokārtot rēķinus ar valsti un ir uzsākts kriminālprocess, nepatikšanas aug ģeometriskā progresijā. Nereti atklājas, ka konsultācijas nodokļu plānošanā sniedzis neveiksmīgs nodokļu konsultants. Tad noziegums tiek kvalificēts kā organizēts, kurš paveikts grupā ar iepriekšēju nodomu, par ko, protams, pienākas daudz bargāks sods.

«Ja man būtu jāaizstāv Sprūdžs, es viņam teiktu: godājamais klient, vispirms izanalizējam situāciju. Ja izrādīsies, ka ar aizņēmumu aizstāta samaksa par darba attiecībām, būs ļoti lielas nepatikšanas. Varbūt labāk noformējam darba attiecības ar uzņēmumu par minimālo algu un no tās ātri samaksājam nodokļus. Ja man pasaka, ka kāds no SIA saņēmis aizņēmumu, es plati smaidu, jo skaidrs, ka ar to piesegtas dividendes vai kas cits. Ja izrādās, ka ar to piesegtas darba attiecības, tad jautājums, vai kādam valsts priekšā nav jāsarkst un jālasa Krimināllikuma 148. pants par izvairīšanos no nodokļiem. Lietas ir jādara laikus, nevis pēc tam, kad vadošā dienas avīze jau sākusi rakstīt par politiķa nodokļu optimizāciju,» skaidroja advokāts.

Pamācoši piemēri

Ja ir auditēta peļņa, sasaukta akcionāru sapulce, pieņemts lēmums sadalīt dividendes, bet ja dividenžu izmaksa aizkavējas, var lemt par dividenžu izņemšanu aizdevuma formā. «Šajā gadījumā tu samaksāsi nodokli ar atliktiem grafikiem un par to valsts procentus neprasīs. Bet nevar sagrābt jebkuru naudu no uzņēmuma un nosaukt to par aizņēmumu,» teica advokāts.

Pēc J. Zelmeņa teiktā, pasaulē zināmi arī piemēri, kad lielas nepatikšanas nodokļu jomā izraisa šķietami sīkumi. Piemēram, bijušais Zviedrijas premjers Ulofs Palme nolasījis lekciju ASV augstskolā, bet honorāru nav ņēmis, jo par to būtu jāmaksā ienākuma nodoklis. Viņš honorāra vietā lūdzis atlaist dēla studiju maksu šajā pašā universitātē. Izraisījās milzīgs publisks skandāls, kurā U. Palmi vainoja par izvairīšanos no nodokļiem.