autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

1. martā darbu varētu sākt frizieri un nagu kopšanas speciālisti

Šodien, 23. februārī, plānots pieņemt precīzus grozījumus normatīvajos aktos, kas nosaka, ka no 1. marta darbu varētu sākt frizieri un nagu kopšanas speciālisti.

Kā zināms, valdība konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas un Veselības ministrijas piedāvāto drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu Covid-19 apstākļos – papildu drošības prasības pakalpojumu sniegšanas vietām, pastiprinātu to ievērošanas kontroli un pakāpenisku pakalpojumu pieejamības paplašināšanu. Valdība lēma, ka primāri no š.g. 1. marta atļauts sniegt manikīra, pedikīra un friziera pakalpojumus.

“Ārkārtējā situācija Latvijā ilgst jau vairākus mēnešus, sabiedrības vajadzības pēc skaistumkopšanas pamatpakalpojumiem ir būtiski pieaugušas. Kopš otrā “vīrusa viļņa” vairākkārtīgi tika aizliegti dažādi skaistumkopšanas pakalpojumi, kopš decembra – nozares darbība ir pilnībā apturēta, kur pretī ārstniecības iestādes bez pārtraukuma turpina sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus. Kopā ar nozari esam apsprieduši epidemioloģiski droša darba konceptu, kā arī pārrunājuši pakalpojumu klāstu, kas tiek vērtēti ar zemu saslimstības riska līmeni. Otrdien valdībai piedāvāšu papildu argumentus, lai varam atvērt arī tos pakalpojumus, kurus sniedz ārstniecības personas,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas koncepta mērķis ir radīt ilgtermiņā drošus apstākļus nozares pakalpojumu sniegšanai Covid-19 apstākļos. Līdz ar to drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas koncepts Covid-19 apstākļos ietver:

  • pastiprinātas drošības prasības klientu apkalpošanas organizēšanai,
  • distancei pakalpojumu sniegšanas laikā,
  • individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanai pakalpojuma sniedzējam,
  • dezinfekcijas līdzekļu lietošanai,
  • telpu vēdināšanai,
  • prasības darba piederumiem un aprīkojumam,
  • prasību pakalpojumu sniedzējiem noteikt atbildīgo personu par epidemioloģisko prasību ievērošanas kontrolei.​

Pakalpojumu sniedzēju uzraudzību veiks Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.

Tikmēr Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) prezidente Renāte Reinsone paziņojusi, ka, ja valdība otrdien neatbalstīs kosmētiķu un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju kosmetoloģijā darba atsākšanu, skaistumkopšanas pakalpojumu asociācijas prasīs veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) demisiju.

Komentāri ir slēgti.