Koronavīrusa krīze otrā ceturkšņa laikā visspēcīgāk iedragājusi privāto patēriņu. Pārsteigums nav upura izvēle, bet gan postījumu apjoms – CSP dati rāda, ka krīze spējusi aizslaucīt piektdaļu no mājsaimniecību patēriņa. Nozaru pusē vīrusa krīze nav bijusi izvēlīga – 2. ceturksnī saudzēta... (Turpināt lasīt)
Iespējams, gaidītākie dati Latvijas ekonomikas vēsturē ir beidzot sagaidīti. Otrā ceturkšņa ekonomikas kopējās attīstības rādītājs – iekšzemes kopprodukts (IKP) – kā prognozēts, ir uzrādījis bēdīgu rezultātu. Taču – ne tik bēdīgu kā Eiropā. Turklāt, kamēr pie mums vīruss joprojām tiek... (Turpināt lasīt)
Mājsaimniecību patēriņa vājums vainojams pie tā, ka šī gada pirmajā ceturksnī IKP kritis par 2.9% pret pagājušo ceturksni, un par 1.5% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Aprīlis bija līdz šim visdrūmākais krīzes punkts, maijā daudzos aspektos redzama pakāpeniska atkopšanās. Taču... (Turpināt lasīt)
Mājsaimniecību patēriņa vājums vainojams pie tā, ka šī gada pirmajā ceturksnī IKP kritis par 2.9% pret pagājušo ceturksni, un par 1.5% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Aprīlis bija līdz šim visdrūmākais krīzes punkts, maijā daudzos aspektos redzama pakāpeniska atkopšanās. Taču... (Turpināt lasīt)
Pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta dati stāsta, ka jau gada sākumā ekonomika bijusi vārga, bet skaidrs, ka bedres dziļākais punkts vēl priekšā. Pieejamie rādītāji liecināja, ka pirmo divu mēnešu rezultātus vēl nenomāca vīrusa ēna. Kopumā pirmā ceturkšņa dati gan bija negatīvāki... (Turpināt lasīt)
Apstrādes rūpniecībā gads sācies “mīnusos”. Tas saistāms galvenokārt ar izlaides kritumu lielākajā nozarē – kokrūpniecībā un svārstīgajā iekārtu un ierīču remontā. Janvāra datos vēl par agru meklēt jaunā koronavīrusa ietekmi uz apstrādes rūpniecību Latvijā – bremzēšanās joprojām pagājušā gadā aktuālo... (Turpināt lasīt)
Latvijas ekonomika pagājušajā gadā augusi par 2.2%, kas ir krietni lēnāk, nekā mēs to vēlētos. Izaugsme bremzējusies, lēnāk augot investīcijām, ārējai tirdzniecībai un arī patēriņam. Nozaru griezumā stāsti ir dažādi, ar apjomu kritumiem tādās nozarēs kā transports, finanšu pakalpojumi un... (Turpināt lasīt)
Ekonomikas izaugsmei ir parādījies jauns, ļoti nopietns neskaidrību veicinošs un izaugsmi kavējošs faktors – COVID-19, norāda “Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija. “Latvijas ekonomika pagājušajā gadā augusi par 2.2%, kas ir krietni lēnāk, nekā mēs to vēlētos. Izaugsme bremzējusies, lēnāk augot... (Turpināt lasīt)
15. janvārī finanšu tirgi varēja gavilēt – ASV un Ķīna parakstīja ilgi gaidīto tirdzniecības vienošanos. Vai jāpriecājas arī Latvijas ekonomikai un iedzīvotājiem? No vienas puses, riski īstermiņā ir sarukuši – abu lielvalstu vienošanās mērķis ir nepieļaut ASV-Ķīnas tirdzniecības karu turpmāku... (Turpināt lasīt)
Rūpniecība 2019. gadā kopumā nedaudz augusi, taču pagājušais gads izcēlies ar to, ka vairāk nekā pusē apstrādes rūpniecības apakšnozaru reģistrēts saražotās produkcijas apjoma kritums. Laikapstākļu ietekmē arī enerģētikā saražots mazāk, bet ieguves rūpniecības vājums visdrīzāk saistāms ar lēnāku attīstību būvniecībā.... (Turpināt lasīt)
Jums ir iespēja abonēt RSS vai izmantojot e-pastu lai saņemtu jaunākās ziņas un publikācijas.
