Buceniece: Bezdarbs pārsteidz ar pavisam nelielu kāpumu
Kā jau gaidīts, Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti apstiprināja, ka bezdarbs otrajā ceturksnī palielinājās, savukārt nodarbinātība samazinājās. Latvija pieredzēja straujāko ekonomikas aktivitātes kritumu viena ceturkšņa laikā datu publicēšanas vēsturē, kam nenoliedzami bija jāatspoguļojas arī vājākos darba tirgus rādītājos. Tomēr pārsteigumu radīja tas, ka pieaugums bija ievērojami mazāks, nekā varēja gaidīt, analizējot iepriekš pieejamos statistikas datus. Faktiskais bezdarba līmenis otrajā ceturksnī pieauga līdz 8.6%, kas ir par 2.2 procentpunktiem vairāk nekā pērnā gada otrajā ceturksnī un par 1.2 procentpunktiem vairāk nekā vidēji šī gada pirmajos trīs mēnešos.
Bezdarbnieku skaits palielinājās par 22 tūkstošiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni. Savukārt nodarbināto skaits samazinājās par 13.5 tūkstošiem. Sākotnējie dati par ekonomikas sarukumu otrajā ceturksnī rāda, ka koronakrīze radīja kritumu gan ražojošajās, gan pakalpojumu nozarēs, tomēr pēdējās ir cietušas vairāk. Nodarbināto skaits, visticamāk, straujāk saruka tieši uzņēmumos, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu. Tai pat laikā par 44 tūkstošiem pieauga to nodarbināto skaits, kas nenostrādāja nevienu stundu. Šie cilvēki, visticamāk, bija dīkstāvē, bet joprojām skaitījās nodarbināti. Attiecīgi varam secināt, ka valsts atbalsts un darbinieku sūtīšana atvaļinājumos palīdzēja ierobežot bezdarba līmeņa kāpumu. To nedaudz ierobežoja arī pieaugums ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā (+0.9%). Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis, proti, iedzīvotāju īpatsvars, kas vai nu strādā vai meklē darbu, atkārtoti sasniedza vēsturiski augsto 70.1% atzīmi.
Dati par reģistrēto bezdarbu rāda, ka bezdarbnieku skaita kāpums apstājās jūlijā un uz mēneša beigām sāka sarukt. Savukārt pirmajās divās augusta nedēļās bezdarbnieku skaits ir samazinājies par aptuveni vienu tūkstoti. Tas nav daudz, bet liek domāt, ka darba tirgū vājākais punkts jau, visticamāk, ir aiz muguras, ja vien epidemioloģiskā situācija būtiski nepasliktinās. Bezdarbnieku rindās vasaras otrajā pusē redzam kritumu, neskatoties uz to, ka dīkstāves atbalsta pasākums beidza darboties jūnija beigās un kopš tā laika ir ieviesti citi nodarbinātības atbalsta pasākumi, kuriem būtu jāmotivē reģistrēt bezdarbnieka statusu tos bezdarbniekus, kas iepriekš dažādu iemeslu dēļ to nevēlējās darīt. Attiecīgi šobrīd izskatās, ka krīze darba tirgū ir bijusi diezgan sekla un īslaicīga. Ekonomikā atkopšanos virza iekšējais patēriņš, kamēr ārējā vidē neskaidrība saglabājas augsta. Iestājoties aukstākam laikam, daļa sezonālo darbu pazudīs, turklāt gaidām, ka pēc “atlēciena” trešajā ceturksnī ekonomikas tālāka atveseļošanās nebūs strauja līdz brīdim, kad kļūs pieejama vakcīna. Tas nozīmē, ka, visticamāk, arī darba tirgū atgūšanās līdz pirms krīzes līmenim prasīs laiku. To apstiprina arī uzņēmēju nodarbinātības plāni nākamajiem trīs mēnešiem – uzlabojums kopš aprīļa ir ievērojams, bet joprojām neesam atgriezušies pirms koronakrīzes līmenī.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
