Buceniece: Algu izaugsme turpina sakarst
Lai gan ekonomika šī gada pirmajā ceturksnī saruka un situācija darba tirgū pasliktinājās, algu izaugsmei par to bija ne silts, ne auksts. Vidējā alga par pilnas slodzes darbu pirms nodokļu nomaksas pieauga par 9.5%, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš. Tik strauju algu kāpumu nebijām redzējuši kopš 2008. gada.
Algu kāpums tika reģistrēts visās nozarēs, tomēr kāpuma apmērs bija ļoti atšķirīgs. Vislēnākais pieaugums 1% apmērā bija vērojams ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācijas nozarē, bet visstraujāk – par 27% – algas auga veselības un sociālās apdrošināšanas nozarē.
Kopējais algu fonds gan uzrādīja ļoti pieticīgu 0.6% izaugsmi. Turklāt te pie plusiem vairs visas nozares netika. Atlaišanas, slodžu mazināšanas un dīkstāve pamatīgi ierobežoja kopējā maciņa pieaugumu. Visvairāk algu fonds samazinājās izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, tirdzniecībā un transportā, kā arī citās nozarēs, kuru darbību būtiski ierobežoja ar vīrusa izplatības mazināšanu saistītie mēri.
Daudziem pandēmija darbu vismaz uz laiku atņēma, bet citiem palielināja darba un atbildības apjomu. Iespējams, viens no iemesliem tik straujam vidējā atalgojuma kāpumam ir šo darbinieku motivēšana pandēmijas laikā. Pastāv arī iespēja, ka darba devēji jau laikus gatavojas ekonomikas atspērienam un iegulda svarīgāko darbinieku noturēšanā. Pagaidām gan vēl darbaspēka trūkums, spriežot pēc uzņēmumu aptaujām, vēl ir būtiski zem pirms krīzes līmeņa. Īslaicīga darba tirgus struktūras maiņa pandēmijas ietekmē par labu nozarēm ar augstāku atalgojumu, kā arī minimālās algas celšana no 430 līdz 500 eiro kopējos skaitļus arī ceļ uz augšu.
Lai gan darba tirgus struktūra vērsīsies pretējā virzienā un vidējās algas izaugsmi tādējādi piebremzēs, tā diez vai spēs stāties pretī darbaspēka trūkumam. Tas vērsīsies plašumā līdz ar ekonomikas aktivitātes būtiskāku atkopšanos un bezdarba līmeņa samazināšanos gada otrajā pusē. Strauji augošas algas ir laba ziņa darba ņēmējiem, tomēr rada riskus uzņēmumu pelnītspējai un konkurētspējai.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
