- Nozare.info - https://www.nozare.info -

Krimas tatāri – stingri par Ukrainas vienotību

krima_3 [1]Negaidot Krimas separātiski noskaņoto varasiestāžu izsludināto referendumu par pievienošanos Krievijai, par balsošanas boikotu jau paziņojuši gandrīz 15% pussalas iedzīvotāju – Krimas tatāru kopiena, kas pagājušās nedēļas nogalē rīkojusi demonstrācijas, atbalstot Ukrainas teritoriālo vienotību.

Krimas tatāri, kas piedzīvojuši represijas Staļina laikos un bažījas, ka tās varētu atkārtoties, izplatījuši aicinājumus starptautiskajai sabiedrībai apturēt Krievijas agresiju un vēlas, lai Krimā tiktu ievesti ANO miera uzturēšanas spēki. Lai gan atsevišķi Krimas tatāru pārstāvji izteikušies samērā kareivīgi, lielākā daļa atzīst, ka dzīvošana Krievijas sastāvā tomēr būtu mazāks ļaunums nekā karš, raksta NRA.lv.

Demonstrācija par mieru

Lēš, ka no aptuveni 2 miljoniem Krimas pussalas iedzīvotāju, 240 000 – 300 000 ir Krimas tatāri. AFP atgādina, ka šīs tautas liktenis padomju laikos bijis traģisks. 1944. gadā saskaņā ar Josifa Staļina rīkojumu visi tatāri tika izsūtīti no Krimas, lielākoties uz Vidusāziju, kā iemeslu minot to, ka Otrā pasaules kara laikā daļa no viņiem sadarbojusies ar nacistisko Vāciju. Atšķirībā no vainahu tautām (čečeniem un ingušiem), kas tika daļēji reabilitētas un dzimtajās vietās sāka atgriezties jau piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, tatāru vairākums savu senču dzimtenē spēja atgriezties vien PSRS pastāvēšanas beidzamajos gados vai jau pēc Padomju Savienības izjukšanas. «Mēs esam veltījuši vairāk nekā 20 gadus tam, lai no jauna iekārtotu savu dzīvi, un esam ļoti nobažījušies, ka to atkal var mums atņemt,» sarunā ar Kyiv Post sacījis nelielā Anajurtas ciematiņa iedzīvotājs un vietējā medžlisa jeb Krimas tatāru pašpārvaldes pārstāvis Ildars Ibraimovs. Gluži tāpat kā daudzi citi viņa tautieši, viņš atgādina par PSRS laikos pārdzīvoto un bažījas, ka arī no Krievijas, kas ir PSRS tiesību mantiniece, nekas labs nav sagaidāms.

Sestdien, atsaucoties uz Krimas tatāru sieviešu organizāciju aicinājumu, vairāk nekā 1000 Krimas apdzīvotajās vietās – sākot ar Simferopoli un beidzot ar Kerču – autoceļu malās pulcējās tūkstošiem sieviešu ar Krimas un Ukrainas karogiem un plakātiem, kas aicināja nepieļaut karu un atgādināja, ka Krima ir Ukrainas sastāvdaļa. Radiostacija Brīvība, atsaucoties uz šīs akcijas koordinatori Eminu Avamiļevu, vēsta, ka tajā piedalījušās līdz 20 000 Krimas iedzīvotāju, turklāt ne tikai tatārietes, bet arī ukrainietes un krievietes. Akcijas laikā pausts protests pret Krievijas karaspēka klātbūtni Krimā un to, ka jau tā nelikumīgais 16. martā paredzētais referendums tiks rīkots «zem automātu stobriem».

Bažas par represijām

Krimas tatāru medžlisa vadītājs Refats Čubarovs tikmēr vērsies ar atklātu vēstuli pie ASV prezidenta Baraka Obamas, norādot, ka viņa tautai vienīgās cerības palikušas uz starptautisko sabiedrību. R. Čubarovs atgādinājis, ka Krimā pašlaik atrodas jau aptuveni 30 000 Krievijas karavīru, kas bloķējuši visus Ukrainas armijas garnizonus, kontrolē lidostas un robežas. Vēstulē norādīts, ka īpašu satraukumu Krimas iedzīvotāju vidū izraisa tas, ka pussalā ierodas lielas krievu kazaku grupas – šie paramilitārie formējumi atsaukušies uz nelikumīgās separātistu valdības aicinājumu palīdzēt kārtības nodrošināšanai. Vēsture, gluži tāpat kā neseni notikumi Krievijas dienvidu reģionos (Stavropoles un Krasnodaras novados) gan liecina, ka kazakiem piemīt īpašība nerēķināties ar mazākumtautību viedokli, tie visur cenšas iedibināt savu kārtību. «Simtiem tūkstošu Krimas iedzīvotāju vēršas pie jums un citiem valstu vadītājiem ar jautājumu – kas un kad apstādinās situācijas eskalāciju Krimā un novērsīs draudus tās iedzīvotājiem?» – vēstuli citē interneta ziņu vietne Gordonua.com.

Šī interneta ziņu vietne vēsta, ka Krimas tatāru vidū jau izplatās runas par iespējamām represijām. Piemēram, Simferopoles priekšpilsētās un dažās citās apdzīvotās vietās, kur tatāru skaits nav īpaši liels, uz dažām viņiem piederošajām mājām parādījušies ar krītu zīmēti krusti – šādas zīmes uz Krimas tatāru mājām tika zīmētas arī pirms 1944. gada deportācijas. Iedzīvotāju vidū klīst baumas, ka Krimā mājvietas nolūkojuši Čečenijas prokrieviskajam prezidentam Ramzanam Kadirovam lojālie kaujinieki, tomēr tatāru amatpersonas neapstiprina, ka tām būtu kāds pamats. Tomēr tās baidās, ka bruņotie ļaudis, kuru pussalā pašlaik netrūkst, var sarīkot kādu provokāciju, lai izraisītu asinsizliešanu, kurā varētu vainot tieši Krimas tatārus. Šāda scenārija iespējamību sarunā ar Deutsche Welle pieļāvis Bahčisarajas pilsētas tatāru medžlisa vadītājs Ahtems Čijgozs.

Apzinās savus spēkus

Ukrainas mediji vēsta, ka pagājušās nedēļas nogalē jau vairāki simti cilvēku pieteikušies Krimas tatāru pašaizsardzības vienībās. Atšķirībā no tiem spēkiem, kas spēj diktēt savus noteikumus Ukrainas armijas daļām, šīs vienības nav bruņotas un patrulē tikai pašu tatāru apdzīvotajās vietās. «Mēs nelolojam cerības, ka varētu aizsargāties no karavīriem – skaidrs, ka bruņotus ļaudis mēs ar kailām rokām neapturēsim. Taču novērst dažādas provokācijas, piemēram, naidīgu uzrakstu parādīšanos uz ēkām, pieminekļu apgānīšanu, mēs varam, tāpat varam kontrolēt aizdomīgu personu pārvietošanos ap savām dzīvesvietām,» interneta almanaham Isskustvo voini stāstījis kāds no šo vienību dalībniekiem, kurš sevi nosaucis par Ruslanu. Nedz viņš, nedz jau pieminētais I. Ibraimovs pat negrib iedomāties, kas notiks, ja sadursmes patiešām sāksies – karu un konfrontāciju šeit neviens nevēlas. Par to spilgti liecina I. Ibraimova sacītais: «Mēs vēlamies dzīvot mierā un pārticībā, Krimai paliekot Ukrainas sastāvā. Taču mēs gatavojamies arī ļaunākajam – ka kādu rītu pamodīsimies Krievijā.»

Jo tālāk no Krimas, jo tatāru noskaņojums ir kareivīgāks. «Starp krievu karavīriem un Krimas tatāriem pašlaik nav ne miera, ne kara. Taču tas ir nestabils stāvoklis – ja notiks kāds incidents, vēlāk apstādināt asinsizliešanu būs grūti,» sarunā ar Gordonua.com saka bijušais medžlisa vadītājs, tagad frakcijas Batjkivščina deputāts Ukrainas parlamentā Mustafa Džemiļevs. Viņš ir ļoti neapmierināts ar to, ka Ukrainas jaunās varasiestādes nav skaidri definējušas savu pozīciju attiecībā pret agresoriem no Krievijas. «Dodiet mums komandu, mēs darīsim visu, kas nepieciešams,» viņš saka, liekot saprast, ka Krimas tatāri ir gatavi atbalstīt Ukrainas bruņotos spēkus. Vēl asāk sarunā ar AFP izteicies Krimas tatāru pārstāvis Ļvovā Alims Alijevs. Viņš stāstījis, ka sievietes un bērni pamazām tiekot sūtīti uz drošākiem Ukrainas reģioniem, bet Krimas tatāri gatavojoties partizānu karam. «Mēs vēl nodejosim haitaramu un hopaku uz Putina postimperiālistisko ambīciju drupām,» pieminot tatāru un ukraiņu tautas dejas, braši sacījis A. Alijevs, kuru Ļvovā nekas neapdraud.