- Nozare.info - https://www.nozare.info -

Kāpēc eksāmens matemātikā izrādījies nevis zināšanu, bet gan stresa tests?

Centralizētais eksāmens matemātikā jau ierasti kļuvis par lielāko klupšanas akmeni vidusskolas beidzējiem, kuri uzskata – uzdevumi tajā ir pārāk grūti un samudrīti, bet pats pārbaudījums – pārāk garš. Arī šogad Matemātikas skolotāju apvienības pārstāvji prognozē rezultātu lejupslīdi. Viņi atzīst, ka vienā darbā salikt visu tā, lai jebkuram pa spēkam, nevar, tāpēc viens no risinājumiem – eksāmenu dalīt līmeņos.

Daudzi šā gada beidzēji ir pārliecināti: eksāmens tiek padarīts par teju neiespējamo misiju, uzdevumu formulējumi tādi, ka nevar izlobīt jēgu, kas tad ir prasīts. Ja ar pirmā pārbaudījuma daļu vēl varējuši tikt galā, tad ar otro, bet jo īpaši trešo daļu nonākuši strupceļā. Iespējams, ka tādā veidā Izglītības un zinātnes ministrija gribot pierādīt, ka ar steigu jāievieš jaunais, kompetencēs balstītais mācību saturs, jo vecais, lūk, novedis pie stagnācijas.

Bērni tiek dresēti apgūt uzdevumu risināšanas modeļus, nevis mācīti domāt

Rudzātu vidusskolas ilggadējā matemātikas skolotāja Veneranda Spriņģe NRA.lv [1]pieļauj, ka šoreiz daudzus varēja pievilt lasītprasme, proti, «netradicionāli formulētie jautājumi» arī pirmajā un otrajā pārbaudījuma daļā, kas ierasti ir vieglāka nekā trešā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šogad veiksmīgāk izdevies tuvināt abus pretpolus – vieglāko un grūtāko, un kopumā «darbiņš bija paveicams». Kā ar to būs tikuši galā viņas skolēni – grūti pateikt. Tā kā šāgada klase esot bijusi pavāja, tad lielas cerības nelolojot, katrā ziņā – atbilstoši savām spējām. Viņa to skaidro arī ar tā sauktās millenium paaudzes pamatievirzi – izglītība vairs nav viņu prioritāte, un daudziem pietiek ar minimālo vērtējumi.

Gan viņa, gan pārējie aptaujātie matemātikas skolotāji prognozē, ka rezultāti būs vēl sliktāki nekā pērn. Arī Daugavpils Centra vidusskolas matemātikas skolotāja, Matemātikas skolotāju apvienības valdes pārstāve Jeļena Azareviča. Viņa gan līdz šim neesot iepazinusies ar uzdevumiem, tomēr skolēnu atsauksmes bijušas – tie bijuši pārāk grūti. Ja ir tik ievērojams skaits neapmierināto, tas nav labi, jo zūd motivācija ne tikai skolēniem, bet arī pedagogiem. Un vēl – pietrūcis laika visam, lai gan tam bija atvēlētas 4 stundas un 10 minūtes. Iespējams, ka uzdevumu skaitu vajadzētu samazināt.

Limbažu ģimnāzijas direktore un matemātikas skolotāja, Matemātikas skolotāju apvienības valdes pārstāve Gunta Lāce uzsver, ka eksāmena jēga ir sadalīt vidusskolas beidzējus «labuma secībā». Izskatās, ka pēdējos gados ir izdevies labi sarindot tos, kas ir zemākajā galā, taču ne augstākajā, jo tajā visi izpildījuši gandrīz visu. Un teju pusotras stundas laikā. Taču pārbaudījumam jābūt tādam, lai arī spējīgākajiem būtu ko darīt. Viņa pat domājot, ka pirms 25 gadiem pēdējie trīs uzdevumi pat šķistu viegli. «Esam palaiduši to latiņu zemāk, nu tā jāceļ uz augšu. Ja vēlamies izcilību, tad uz to jātiecas, tāpēc no tiem, kas var, jāprasa maksimālais,» secina G. Lāce. Jo arī viņas skolā ir vieni, kas pieraduši, ka kontroldarbu var pārrakstīt ne tikai reizi, bet pat divas, un galu galā dabūt tos 80% un arī labāku atzīmi. Varbūt tas ir radījis iespaidu, ka zināšanas ir labākas nekā patiesībā.

Grobiņas ģimnāzijas matemātikas skolotāja, Matemātikas skolotāju apvienības valdes pārstāve Anita Poriņa spriež, ka tas viss ir drillēšanas rezultāts. Bērni tiek dresēti apgūt uzdevumu risināšanas modeļus, nevis mācīti domāt. Eksāmenam gatavojoties, tiek krustām šķērsām risināti iepriekšējo gadu paraugi.

Kur izeja? Vajadzētu pāriet uz līmeņiem. Arī citviet pasaulē skolēni tiek dalīti augstākajā un pamata līmenī. Pirmām kārtām vieglāku kursu paredzēt jau tiem, kas mācās profesionāli tehniskajās vai mūzikas un mākslas skolās, kur nedēļā ir tikai divas vai trīs matemātikas stundas. Taču eksāmens viņiem jākārto tas pats, kas pārējiem. Otrkārt, ja vidusskolas 12. klasē skolēni varēs specializēties uz noteiktiem priekšmetiem, tiem, kas izlems padziļināti apgūt matemātiku, tā tiktu mācīta augstākā līmenī.

***

Eksāmenu rezultāti – tikai jūnija beigās

Līdz šim divpadsmitās klases beidzēji centralizēto eksāmenu (CE) rezultātus lielākoties uzzina pēc izlaiduma. Arī šogad būs tāpat, jo vidējās izglītības sertifikāti tiks izsniegti 29. jūnijā. Agrāk vērtējumus nodrošināt neesot iespējams, un tam Valsts izglītības satura centrs (VISC) min vairākus iemeslus.

VISC tuvākajos gados nav paredzējis atteikties no pašreizējās skolēnu zināšanu pārbaudes kārtības un formas. «CE ļauj novērtēt skolēnu sasniegumus atbilstoši vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām. Tajos piešķirtais vērtējums ir ticams un drošs un ir izmantojams kā konkursa atlases kritērijs uzņemšanai augstskolās, tāpēc atteikšanās no tiem būtu nepareizs lēmums,» uzsver VISC pārstāve Alise Bērziņa, piebilstot, ka CE ir arī objektīvs skolu/pedagogu darbības kvalitātes rādītājs. Skolā vērtēti pārbaudījumi šādu objektivitāti nodrošināt nevarot. Tāpat CE atcelšana neļautu izvairīties gan no pedagogu, gan skolēnu negodīgas rīcības. Šobrīd jau esot veikti pasākumi, lai samazinātu informācijas noplūdi pirms eksāmenu norises un atmaskotu negodīgu rīcību.

Agrāk par jūnija beigām rezultātus VISC nesola. A. Bērziņa atgādina, ka 12. klašu beidzēji kopumā kārto desmit dažādus centralizētos eksāmenus (CE), bet mazākumtautību skolu devītie – latviešu valodā. Sertifikātā tiek norādīti visu skolēna kārtoto CE rezultāti. «Tā kā CE darbus labo attiecīgo mācību priekšmetu pedagogi, to var sākt darīt tikai pēc mācību gada noslēguma. Lai nodrošinātu objektīvu un pareizu novērtēšanu, skolotājiem tiek izvirzītas noteiktas prasības, tāpēc šajā darbā nav iespējams piedalīties pilnīgi visiem attiecīgā priekšmeta pedagogiem,» skaidro VISC pārstāve.

Viņa norāda, ka CE ir uzdevumi ar viennozīmīgu atbildi, kurus vērtē datorizēti vai to dara pedagogs – tikai vienu reizi, un ir tādi, kas tiek «laisti cauri» divas un pat trīs reizes, lai skolēna sniegto atbildi novērtētu pēc iespējas precīzāk.

Ņemot vērā CE daudzumu, datu ievadei, apstrādei un sertifikātu drukāšanai nepieciešamās dienas, normatīvajā aktā ir noteikts sertifikāta izdošanas termiņš: piecu nedēļu laikā pēc mācību gada beigām. Optimizējot CE vērtēšanas procesu, VISC sertifikātus izsniegs 29. jūnijā – tikai astoņas dienas pēc mācību gada beigām. Turklāt centrs piedāvā iespēju par maksu (2,82 eiro) saņemt izziņu par to, vai eksāmeni ir sekmīgi nokārtoti: no 8. jūnija – par svešvalodām, bet no 14. jūnija – par pārējiem. Pirms tam gan jāaizpilda iesniegums un jānosūta elektroniski vai jāiesniedz VISC.

Nākotnē esot paredzēts valsts pārbaudes darbus, tajā skaitā CE, organizēt tiešsaistē. Lai testētu inovatīvo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu skolēnu zināšanu pārbaudē, sadarbībā ar portālu Uzdevumi.lv jau trešo gadu skolām tiek piedāvāts 6. klases diagnosticējošo darbu dabaszinībās pildīt tiešsaistē. Tas, kad pirmie eksāmeni notiks šādā veidā, ir atkarīgs no platformas, kurā skolām darbs būs jāpilda. Šobrīd valsts pārbaudījumu sistēma šādu iespēju nepiedāvā, jo, piemēram, dabaszinātnēs nevar veikt virtuālus laboratorijas darbus vai matemātikā – rakstīt matemātiskus pārveidojumus. Turklāt tādā gadījumā jābūt sagatavotām abām procesā iesaistītajām pusēm – gan VISC, gan skolām, un bez materiāli tehniskā nodrošinājuma tas arī nav izdarāms.

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere, vaicāta, vai tomēr šādā rezultātu izsniegšanas «ievilkšanā» nav saskatāms skolēnu tiesību pārkāpums, atbild, ka «šis ir organizatorisks, nevis tiesību jautājums». Tradicionāli izlaidumā izsniedz izglītību apliecinošu dokumentu. Taču katras skolas ziņā ir noteikt, kad to rīkot – pirms CE rezultātu paziņošanas vai vēlāk, lai tieši svinīgajā pasākumā varētu izsniegt dokumentus par vidējās izglītības iegūšanu.

Aisma Orupe

Foto: Shutterstock