- Nozare.info - https://www.nozare.info -

Ģimenes ārste: Par vīrusu profilaksi jāsāk domāt laicīgi

[1] Pagājušajā gadā gripas izplatība Latvijā bija ļoti augsta. Tā prasīja pat cilvēku dzīvības. Lai turpmāk no līdzīga scenārija izvairītos, ģimenes ārsti iesaka laicīgi sākt domāt par profilaksi, paaugstinot organisma imunitāti.

Par gripas bīstamību un profilakses iespējām stāsta Biedrības “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija” prezidente, ģimenes ārste Sarmīte Veide:

Profilakse ir vērtīgāka nekā pēc tam „seku likvidācija”

Septembris ir mēnesis, kurā mainās gadalaiki – no karstās vasaras ātri paliek vēs – un tas, protams, ir ietekmējis iedzīvotāju veselību. Septembrī strauji palielinājusies saslimstība ar saaukstēšanās slimībām, īpaši vīrusu izsauktām slimībām bērniem un pusaudžiem vidū, jo vīruss skolās ļoti ātri izplatās. Līdz ar to ir pieaudzis ģimenes ārstu darba apjoms un palielinājušās rindas.

Lai cilvēki būtu veselāki un ģimenes ārstiem būtu vairāk laika, ko veltīt jau nopietnāk slimiem pacientiem, būtu vērtīgi ievērot vairākus slimību profilakses priekšnoteikumus:
Liela uzmanība jāpievērš tam, lai paaugstinātu organisma pretestības spējas pret vīrusiem un infekciju slimībām. Imūnsistēma jāsāk stiprināt jau vasarā – vairāk savā ikdienā iekļaujot fiziskās aktivitātes svaigā gaisā, ūdens procedūras, peldes u.tml.
Nākošais – tas ir pilnvērtīgs un daudzumā nepārspīlēts uzturs. Jāpievērš uzmanība tam, lai uzturā būtu dabīgie vitamīni – augļi un saknes.
Trešais būtiskais aspekts ir pietiekams miegs – vismaz astoņas stundas diennaktī – lai organisms atpūstos. Jāorganizē savs laiks tā, lai miegam atliktu laiks. Ja cilvēks nebūs pietiekami izgulējies, vitamīni nevarēs to kompensēt. Tad nāksies norēķināties ar veselību.
Arī kaitīgie ieradumi – smēķēšana, alkohols – negatīvi ietekmē mūsu imūno sistēmu, izraisot tās spēju pazemināšanos.
Nav slikti laika apstākļi, ir slikts apģērbs. Ir jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem. Iestājoties pirmajām vēsajām dienām, cilvēki vēl ir pieraduši ģērbties plāni un ļoti ātri apaukstējas. Saaukstēšanās pamatā ir stress, kas organismā rodas aukstā laikā. Tas pazemina pretestības spējas. Vīrusi un infekcijas, kas mums ir visapkārt, tad ir spējīgi ieiet cilvēka ķermenī un izraisīt saslimšanu.
Ir slimības, no kurām mūs var pasargāt vakcinācija. Viena no tādām ir gripa.

Gripa – bīstama tās radīto komplikāciju dēļ

Gripa ir ātra, strauja, pēkšņa un lipīga slimība. Īpaši bīstama tā ir riska grupu cilvēkiem es noteikti ieteiktu savlaicīgi veikt gripas vakcināciju. Riska grupās ietilpst cilvēki ar hroniskām slimībām, veci cilvēki (virs 65 gadi), ārstniecības iestāžu personāls, cilvēki, kam pēdējā gada laikā bijusi nepieciešama regulāra medicīniska novērošana vai hospitalizācija hroniskas vielmaiņas slimības (arī cukura diabēta), nieru funkciju traucējumu, hemoglobinopātijas vai imūnnomākuma dēļ.  Šobrīd ir periods, kad sākt vakcinēties būtu vislabāk, lai tad, kad gripas izplatība sasniegs augstāko pakāpi, imunitāte jau būtu izstrādājusies.

Ir ļoti būtiski laicīgi apzināties slimības diagnozi, jo gripas gadījumā sekas var būt ļoti bēdīgas. Atšķirībā no parastas saaukstēšanās, cilvēkam, kas saslimis ar gripu, iešana uz darbu un sevi noslogošana var beigties ļoti slikti, jo atšķirībā no citām slimībām gripai ir iespējamas nopietnas komplikācijas. Gripa bojā mazos asinsvadus, kas var izraisīt nopietnus dažādu iekšējo orgānu bojājumus. Šie bojātie orgāni nereti sevi piesaka tikai vēlāk – pēc divām vai trim nedēļām. Bieži vien šādas saslimšanas netiek saistīts ar pārslimoto gripu, lai gan tās ir tiešas sekas.

Pēc šīm vīrusa infekcijām kā komplikācija var būt arī pneimonija, ko izraisa mikrobs – pneimokoks. Lai no tā izsargātos, riska grupas pacientiem īpaši iesakām kopā ar pretgripas poti veikt arī vakcināciju pret pneimokoku ar vakcīnu , kas nodrošinās aizsardzību vismaz uz 5 gadiem.