- Nozare.info - https://www.nozare.info -

Eirofondu apguvē ierauga progresu

Finanšu ministrijai un citām par Eiropas Savienības (ES) fondu lietošanu atbildīgajām institūcijām šajās nedēļās jāuzrāda valdībai progress jaunā plānošanas perioda naudas apgūšanā.

Ar vārdiem «jaunais plānošanas periods» Finanšu ministrija apzīmē laika posmu no 2014. līdz 2020. gadam. Tātad tas iestājies jau pirms pāris gadiem, bet nauda uz Latviju tā pa īstam vēl neplūst. Runa ir kopumā par 4,4 miljardiem eiro, kas Latvijai atvēlēti no Eiropas fondiem. Summa mazāka nekā iepriekš, tomēr arī – ievērojama. Līdz gada beigām būs apstiprināti investīciju noteikumi 90% aktivitāšu – četru miljardu vērtībā, savukārt projektu atlases sāktas 62,2% aktivitāšu. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos Armands Eberhards norāda, ka bažas par savlaicīgu naudas apguvi faktiski ir novērstas un kliedēti trīs mīti. Pirmais, ka Latvija nemāk plānot šīs aktivitātes. «Esam novērsuši mājasdarbu neizpildes, un vairāk nekā 80% aktivitāšu jau tuvākajā laikā būs visi nepieciešamie plānošanas dokumenti.

Otrs mīts, ka sistēma ir tik sarežģīta, ka nav nemaz vērts kaut ko sākt. Eiropas naudas dalītāji sola nodrošināt vēl nebijušu atsaucību un atvērtību projektu pieteicējiem. Simboliski to parādīs jaunā fondu publicitātes kampaņa sociālajos tīklos #ES PAR TEVI. Aplikācija interaktīvā veidā stāsta, kādās jomās un kādos nolūkos ES ieguldīs naudu Latvijā.

Trešais mīts, kas Finanšu ministrijas ieskatā nav pamatots, ir uzskats, ka Latvija jaunajā periodā naudu būs spiesta tērēt nevis, kā pati par nepieciešamu uzskata, bet tā, ko kāds cits tur Briselē pieprasa. Runa ir par jauno kārtību, kādā daļa fondu naudas tiks piešķirta. Līdz šim tie bija dāvinājumi – neatmaksājami granti. Tagad parādīsies arī jauni finanšu instrumenti, kas fondu līdzekļus ļaus vairākkārt laist apritē. Tomēr būtiski, ka saņēmējam nauda būs jāatdod. Attīstības finanšu institūcijas Altum vadītājs Reinis Bērziņš NRA.lv [1] gan apgalvo, ka līdz ar projektu pieteicēju lielāku līdzdalību un atbildību paaugstinās sekmīgi īstenoto ieceru īpatsvars. Iepriekšējā periodā ar Altum līdzdalību tika īstenoti 2848 projekti 168 miljonu eiro vērtībā. Jaunajā periodā portfelis ir piebriedis – uzņēmējdarbības atbalstam atvēlēti 376 miljoni. No tiem 144 miljoni riska kapitālam, 73 miljoni aizdevumiem un 137 miljoni garantijām. Arī 1030 daudzdzīvokļu māju būs iespējams nosiltināt līdz 2023. gadam.

Bet, kas notiks pēc tam – vai Latvija vispār no ES kaut ko saņems -, to pagaidām nezina neviens. Baumas klīst visādas, bet Finanšu ministrija savā prezentācijā pamāca:

«Tā vietā, lai apšaubītu ES fondu atbalstu pēc 2020. gada, ir jākoncentrējas uz maksimālu jau esošo plašo ES fondu iespēju izmantošanu.» Tātad cilvēkiem ar tematiski atbilstošām labām idejām jādodas pakaļ naudai. Otra iestāde, kas pieņem projektu pieteikumus, ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Uz šo brīdi izsludinātas 86 atlases 2,5 miljardu eiro vērtībā. Daļa jau noslēgušās, daļa tiek izskatītas, bet atvērta pašlaik ir 21 atlase. Kopumā iesniegti 755 projekti. Līgumi noslēgti 136 projektu īstenotājiem 1,2 miljardu eiro vērtībā.

Nauda gan izmaksāta tikai 213 miljonu apmērā, un arī pabeigto projektu skaits ir pavisam niecīgs. Viens ir rekonstruētais tilts pār Apšupi Rīgas Liepājas šosejā, bet otrs – Ogres upes aizsargdambis.

***

ES fondu ieguldījums Latvijā 2014.-2020. gadā
Transports 26%
Vides aizsardzība, resursu izmantošanas efektivitāte 14%
Izglītība un prasmes 12%
Pāreja uz ekonomiku ar samazinātu oglekļa emisiju 11%
Pētniecība, tehnoloģijas un inovācijas 11%
Sociālā iekļaušana 10%
Uzņēmējdarbība 7%
Informācijas un komunikācijas tehnoloģija 4%
Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte 3%
Tehniskā palīdzība 2%
Kopā 4,4 miljardi eiro

Avots: Finanšu ministrija

Imants Vīksne

Foto:moritz320/https://pixabay.com/en/users/moritz320-1260270/ [2]/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/ [3]